PB: Nav mērķu un plānu, novecojusi infrastruktūra
Jūs strādājat labi, bet vienmēr var labāk - šādi vienā teikumā var izteikt PB vēstījumu par Latvijas ostām.
PB reģionālais direktors Polijas un Baltijas valstīs Havjers Devikrots uzsver, ka sacensība starp ostām kļuvusi grūtāka, īpaši līdz ar ostu izplešanos Krievijā, no kuras tranzīta Latvija ir atkarīga. Par spīti vairāk pārkautām tonnām, pēdējo 12 gadu laikā Latvijas ostu tirgus daļa reģionā noslīdējusi no 37% līdz 21%.
Bankas eksperts ostu lietās Džons Arnolds atzīmē, ka Latvijas ostas nevarēs ilgi strādāt ar tik novecojušu infrastruktūru. „Modernā pasaulē jūs apkalpojat daudz kravas, izmantojot relatīvi vecas iekārtas. Mēs varam izmantot 20 gadus vecas tehnoloģijas - Brazīlijā tā joprojām dara, Indijā tā dara, bet aizvien lielāks ir spiediens modernizēt iekārtas, lai būtiski palielinātu caurlaidību,” norāda Arnolds.
PB speciālisti kritizē ostu attīstības vīzijas - īpaši peļot Rīgu, kas vairāk runā par pašreizējo statusu, nevis tālejošākiem mērķiem.
Nolīgtie eksperti arī izsaka piezīmes par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldi. Ostu valžu locekļu pilnvarām nav termiņu - līdz ar to pašvaldību cilvēki amatos uzkavējas pārāk ilgu laiku, bet ministrijas savus pārstāvjus mēdz mainīt, nākot pie varas jaunai valdībai.
Edvards Laings no PB iesaka valdēs iesaistīt cilvēkus no privātā sektora. „Pamatā valdēs strādā ierēdņi un politiķi. Tas Latviju atšķir no modernākajām un tālredzīgākajām ostām. Mēs varam apskatīt pusduci lielāko pasaules ostu valdes, vairumā dominē privātā sektora pārstāvji,” skaidro Laings.
PB ieskatā nepietiekama ir ne tikai privāto kompāniju līdzdarbība ostu pārvaldīšanā, bet ostu darba caurskatāmība vispār. Kritēriji priekšlikumu noraidīšanai ir neskaidri, informācija mājas lapās nav atrodama.
Ostas: PB pētījums neatbilst Latvijas specifikai
Pēc PB ekspertu uzstāšanās ostu pārstāvji cenās noplicināt ziņojuma nozīmi, norādot uz šauro skatījumu un kļūdām faktos, piemēram, par ostas kanālu dziļumu. Gaidītās pasaules tendences Rīgas brīvostas pārstāvis Viesturs Silenieks no Zaļo un Zemnieku savienības pētījumā tā arī nesadzirdēja. „Te bija stāsts tikai par to – uztaisiet labāku attīstības programmu un tad jums ies labāk! Tas ir tāds mans īsais rezumē,” sacīja Silenieks. „Principā šādu prezentāciju, ko viņi uztaisa par 300 000 latu bez konkursa ir kaut kas tāds, ko ostas mārketings uztaisa vienas dienas laikā”.
PB eksperti vēlāk atklāja, ka Rīgas brīvosta pati nav bijusi pietiekami atsaucīga - atbildes uz jautājumiem par zemes nomu nav sniegtas joprojām.
Lietderīgāka platību izmantošana bija viena no sadaļām, kam speciālisti pievērsa uzmanību. Zemju nomas līgumi Latvijas ostās ir vidēji par 10 gadiem ilgāki par starptautiskā praksē pieņemto, pie teritorijām tiek tie, kas pirmie atbrauc, nepastāv vairāksolīšana, nomas maksas ir slepeni sarunājamas.
PB iesaka ostās pāriet no zemju nomas uz tā saucamajiem koncesijas līgumiem, kad operatoriem nodod lietošanā jau gatavas piestātnes, krānus un citas iekārtas, nevis uz ilgiem gadiem atdod nomā pliku zemi.
Pret to iebilst Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis uzsverot, ka Latvijas ostās pamatā infrastruktūru saveduši kārtībā privātie investori un viņiem to nedrīkst atņemt. Sarmulis arī min, ka pie mums par vietu nav tāda cīņa kā citur. „Starpība ir tā, ka Rietumeiropā visi cīnās par vietu zem Saules, zem kuras Latvijā tas vietas ir ļoti daudz. Mums nav tādu projektu vismaz Ventspilī, kurus mēs noraidām. Vismaz Ventspilī,” uzsver Sarmulis.
Politiķi ietur pauzi
Kāds transporta sektorā strādājošais, kurš vēlējās palikt anonīms Latvijas radio, sacīja, ka zemes Latvijas ostās ir pieejamas visai nosacīti. Daudzām no tām ir nomnieki, ar kuriem jāvienojas, vai arī komunikācijas - sliedes, elektrība - pieder kādam, kurš par to vēlas samaksu. Tas atbaidījis vairākus pasaules līmeņa spēlētājus.
Publiski neapmierinātību ar ostu darbu izteikusi Amerikas Tirdzniecības kamera Latvijā un Ārvalstu investoru padome. Runāt atklāti atsevišķi uzņēmēji atsakās, saka padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns, kurš vienlaikus ir Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostā. Kopumā uzņēmēji vēršas pret nevienlīdzīgu konkurenci un partiju ietekmi.
Aizdomas par amatpersonu strādāšanu savās interesēs ostās bijušas vienmēr. Ventspils mēru un ostas valdes priekšsēdi Aivaru Lembergu tiesā par viņa slēptām īpašumtiesībām Ventspils tranzītbiznesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina izmeklēt lietu par ekspremjeram Andrim Šķēlem un bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, iespējams, slēpti piederošu kompāniju Rīgas ostā. „Ziniet, ostā strādā 20 000 cilvēku. Ja no 20 000 cilvēku, pieciem kaut kas nepatīk, man vienkārši nāk smiekli,” sacīja Loginovs.
Tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pērnā gada nogalē atbildēja Latvijas Radio uz pārmetumiem par atklātības trūkumu. Viņš uzsver, ka Rīgas osta strādā labi - pērn bijusi lielākā starp trim Baltijas valstīm pēc pārkrautajām kravām, nodarbina 20 000 cilvēku.
Tajā pat laikā Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas brīvostā izšķērdēti 40 miljoni latu. Ministriju pārstāvjiem neizdevās aprīlī atbrīvot Loginovu no amata, pret bija Rīgas domes pārstāvji, jo revīzijas rezultātus vēl nebija izvērtējusi prokuratūra.
Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un citi reformu partijas politiķi bija tie, kas uzstāja uz PB pieaicināšanu ostu darba izvērtēšanai, kas izpelnījās pašvaldību un opozīcijas spēku kritiku un kalpoja par saspīlējuma iemeslu valdības iekšienē.
Dombrovska pēctecis Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja amatā Jānis Ozoliņš pauž, ka bija svarīgi saņemt neitrālu novērtējumu, lai arī daudzas no problēmām jau bija zināmas iepriekš. „Tas ir zināmā mērā ekspertīzes jautājums. Ko mēs izvēlamies par ekspertu, kam būtu 100% uzticība lai nekas nebūtu pavirši izdarīts vai citu interešu lobēts? Pasaules Banku ir ļoti grūti, neiespējami ietekmēt,” saka Ozoliņš.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) otrdien LNT raidījumā „900.sekundes” izvairīgi runāja par iespējamajām izmaiņām ostu darbībā pirms PB būs izteikusi konkrētus ierosinājumus. Tie gaidāmi vasarā.
Savukārt opozīcijas deputātam Ivaram Zariņam (SC) radies iespaids, ka ostas kopumā saņēmušas augstu novērtējumu. „Pārmetumi netika izsniegti, kā to tagad mēģina pateikt (..) Cita lieta, kam es piekrītu, ka ir jādomā par stratēģiju, un to mēs no ostām neredzam,” atzīst Zariņš.
PB nolīgšana neatbrīvos politiskās partijas no konkrētu lēmumu pieņemšanas par ostu reformām. Uz ieteikumiem politiskajiem spēkiem agrāk vai vēlāk būs jāatbild.
