Viņš arī paudis cerību, ka pēc iespējas drīzāk tiks turpināts darbs pie tā, lai atrastu kopīgu risinājumu.
Pēc tam, kad ceturtdien Budapeštā tikās Polijas un Ungārijas premjerministri, abu valstu līderi piedāvāja sasāpējušos jautājumus nodalīt un risināt atsevišķi. No vienas puses – piešķirt dalībvalstīm ekonomikas atveseļošanai steidzami nepieciešamos līdzekļus, no otras puses – paralēli spriest par strīdus izraisījušajiem jautājumiem.
Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis piektdien sazinājās ar Eiropadomes prezidējošās valsts Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Kā uzsvēris Moraveckis, Polija turpinās 27 valstu budžeta bloķēšanu līdz brīdim, kamēr netiks panākts tāds risinājums, kas atbilst visas Eiropas Savienības, ne tikai dažu dalībvalstu interesēm.
Šis strupceļš tika apspriests arī Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieku tikšanās laikā Briselē. Kā norādījuši diplomāti, situācija joprojām esot ļoti sarežģīta un nekāda progresa pagaidām neesot. Turklāt neviena cita valsts pašlaik atbalstu Polijas un Ungārijas darbībām nav paudusi.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka turpmākai budžeta bloķēšanai būs ļoti nopietnas sekas, jo pamatīgi tiks iedragāta visas Eiropas Savienības rīcībspēja.
KONTEKSTS:
Ungārija un Polija 16. novembrī uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām. Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.
