800 miljardu eiro lielais ekonomikas atjaunošanas fonds “NextGenerationEU” tika izveidots, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt pandēmijas radītās sekas. Lai tiktu pie naudas, katrai valstij vajadzēja iesniegt savu plānu un saņemt tā apstiprinājumu.
Ne Ungārijai, ne Polijai ar to nav veicies. Taču tagad beidzot Polija no EK saņēmusi zaļo gaismu, lai gan kolēģijas sēdē pret to balsoja divi no trim EK izpildviceprezidentiem.
Galvenie iebildumi – bažas par tiesu neatkarību Polijā un Polijas nevēlēšanās īstenot Eiropas Savienības (ES) augstākās tiesas nolēmumus.
Taču Polijas pašaizliedzīgā rīcība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, palīdzot Ukrainai un uzņemot 3,6 miljonus bēgļu, tiekot atslēgtai no Krievijas gāzes, tas viss uz brīdi ir mainījusi Varšavas tēlu Briselē. Tā raksta “Politico”.
Varšavai no pēcpandēmijas ekonomikas atjaunošanas fonda pienākas 36 miljardi eiro dotācijās un aizdevumos. Pie šīs naudas gan Polija uzreiz nevarēs piekļūt, jo būs jāizpilda dažas prasības, kam Brisele rūpīgi sekos. Polijai ir jālikvidē tiesnešu disciplinārā palāta, jāpārskata disciplinārais režīms un jāatjauno amatā atstādinātie tiesneši.
Tiesa, garantēto priekšfinansējumu Polija vairs nevar dabūt, jo tam vajadzēja plānu apstiprināt vēl pagājušajā gadā.
Tagad Polijas plāns vēl ar vairākumu jāapstiprina dalībvalstīm ES Padomē.
Likuma varas aizstāvji gan uzskata, ka poļu apsolītās reformas ir tikai kosmētiskas un nespēs novērst strukturālus draudus tiesu neatkarībai.
