Polija ir viena no retajām Centrāleiropas valstīm, kur nav atomelektrostaciju, bet lēmums attīstīt atomenerģiju nav bez pretrunām.
Polijas kaimiņvalsts Vācija ir atteikusies no savām AES un pavasarī grasās slēgt pēdējās trīs, savukārt Francija un Beļģija plāno savu nākotni ar atomenerģiju.
Polija vēlas izmantot atomenerģiju, lai samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem.
Polijas un Dienvidkorejas vienošanās paredz izstrādāt plānu kodolspēkstacijas būvniecībai Patnovas ciemā Polijas dienvidrietumos. Spēkstacijā uzstādīs divus Dienvidkorejā ražotus kodolreaktorus.
Tas būs Polijas valdības atbalstīts projekts, kuru pārraudzīs Polijas un Dienvidkorejas konsorcijs.
Savukārt ar ASV atbalstu celtā atomelektrostacija būs Polijas ziemeļos, un tas tiek uzskatīts arī par stratēģisku soli, lai stiprinātu Polijas un ASV aliansi.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ir atklājis, ka valdība plāno uzbūvēt trīs AES, kurās būs kopumā seši kodolreaktori. Sagaidāms, ka pirmās atomspēkstacijas būvniecība sāksies ne agrāk kā 2026. gadā.
Elektroenerģijas ražošanā Polija pašlaik ir atkarīga no ogļu dedzināšanas termoelektrostacijās, bet Eiropas Savienība prasa, lai Polija pakāpeniski atteiktos no šī videi kaitīgā energoresursa.
Polija līdz šim paļāvusies uz oglēm, no kurām iegūst aptuveni 70 procentus no savas enerģijas, bet tas ir gan pretrunā ar ES klimata mērķiem, gan arī kļūst arvien dārgāk, ņemot vērā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas cenu kāpumu. Bankas arī nevēlas izsniegt kredītus ogļu rūpnīcām; pirms diviem gadiem poļi bija spiesti atteikties no lielas ogļu rūpnīcas celtniecības.
Atomenerģijas attīstības plāns paredz, ka AES varētu saražot 25% līdz 36% Polijai nepieciešamās elektroenerģijas.
Dienvidkoreja piedāvāja uzbūvēt sešus reaktorus par 26 miljardiem eiro, savukārt amerikāņu piedāvājums ir par 31,3 miljardiem dolāru.
Konkursā bija pieteicies arī Francijas uzņēmums "EDF", taču divas tā būvētās atomelektrostacijas Francijā un Somijā neievēro ne budžeta, ne laika ietvarus, tāpēc Polija izvēlējās citus sadarbības partnerus.
Polija cer, ka abas atomelektrostacijas nostiprinās energoapgādes drošību. Pirmajam reaktoram vajadzētu sākt ražot elektrību 2033. gadā.
Lodzas Tehniskās universitātes profesors Vladislavs Meļčarskis gan uzskata, ka runas par atomenerģijas attīstīšanu Polijā vairāk ir priekšvēlēšanu kampaņas izpausme, lai novērstu uzmanību no tagadējām enerģētikas problēmām, piemēram, ogļu deficīta.
Skeptisks par atomenerģijas attīstību Polijā ir arī vides aizsardzības organizācijas "Greenpeace" pārstāvis Jans Haverkamps, kurš sarunā ar "Deutsche Welle" prognozē, ka lielo izmaksu dēļ Polijas izredzes līdz 2050. gadam iedarbināt AES ir mazākas par 1%.
