Polija gāzi sev ziemai nodrošinājusi; nākotnē cer mazināt tās izmantošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ lielākā daļa Eiropas valstu saprata, ka pienācis laiks rīkoties un atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem, tostarp gāzes. Taču līdz ar to pēdējie mēneši bijuši saspringti, jo steigšus nācies meklēt jaunus gāzes avotus, gatavojoties ziemai. Jaunus avotus meklēja un turpina meklēt Polija. Tiesa, šī valsts jau pirms vairākiem gadiem bija nolēmusi, ka no Krievijas gāzes tai jāatsakās un šogad tas arī būtu noticis neatkarīgi no atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

ĪSUMĀ:

  • Polijā energoresursu sadārdzināšanās dēļ bankrotē daudzas beķerejas.
  • Augsto energoresursu cenu dēļ darbu pārtrauc arī restorāni, bāri un klubi.
  • Polija salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju patērē maz gāzi.
  • Polija par atkarību no Krievijas gāzes sākusi domāt pirms teju 10 gadiem.
  • Polija īsteno gāzes infrastruktūras projektus, arī ar ES atbalstu.
  • Plāno celt vēl vienu LNG termināli, kas varētu sākt darbu 2027. gadā.
  • Polija ar tai pieejamajiem avotiem gāzi šai ziemai esot nodrošinājusi.
  • Valstij ambiciozi plāni attiecībā uz ūdeņraža ražošanu.
  • Polijas enerģētikas politikā līdz 2040. gadam gāzei vietu neredz.
  • Pamatā grib izmantot kodolenerģiju, atjaunojamos energoresursus un ogles.

Polija gāzi sev ziemai nodrošinājusi; nākotnē cer mazināt tās izmantošanu
00:00 / 10:49
Lejuplādēt

Temati par enerģijas cenām un enerģētisko neatkarību, pārskatot Polijas televīzijas kanālus, nav tālu jāmeklē. Enerģijas cenas, tostarp par gāzi, ir krietni kāpušas, radot lielu spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Savu darbību pārtraukušas, piemēram, vairākas beķerejas.

"Daudzas beķerejas izmanto gāzi, lai ceptu maizi, cepumus un tā tālāk. Cenas ir cēlušās ārprātīgi – jāmaksā piecas vai sešas reizes vairāk, un tādēļ tās vienkārši nevar strādāt. Tādēļ daudzas beķerejas ir bankrotējušas, un tas ir valsts mēroga fenomens.

Arī restorāni, bāri un klubi bankrotē augsto enerģijas cenu dēļ. Mēs šogad pilnīgi noteikti saskarsimies ar enerģētisko nabadzību, jo, ja tu esi pensionārs un saņem 2000 zlotus kā pensiju un tev ir jāmaksā 1000 zloti par enerģijas rēķiniem, pārdzīvot ziemu ir grūti," stāstīja liberālā poļu izdevuma "Gazeta Wyborcza" Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis.

Poļu izdevuma “Gazeta Wyborcza” Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis
Poļu izdevuma “Gazeta Wyborcza” Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis

Krievijas izvērstais karš un tam sekojošā atteikšanās no Krievijas gāzes likusi Eiropas valstīm, tajā skaitā Polijai, meklēt alternatīvus gāzes avotus. Bet cik daudz gāzes Polija vispār patērē un cik nozīmīgs resurss gāze šajā valstī ir?

"Polija izmanto vairāk nekā 20 miljardus kubikmetrus dabasgāzes katru gadu, un tas ir diezgan zems līmenis, ja to salīdzina, piemēram, ar Vāciju, kas izmanto 90. Un tas ir tāpēc, ka Polijā gāze netiek tik daudz izmantota apkurē, jo pamatā balstāmies uz oglēm," stāstīja Varšavā bāzētās domnīcas "Instrat" eksperts Mihals Smoļens.

Mihals Smoļens, eksperts no Varšavā bāzētās domnīcas “Instrat”
Mihals Smoļens, eksperts no Varšavā bāzētās domnīcas “Instrat”

Dabasgāzi izmanto gan mājsaimniecības, gan rūpniecības sektors, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un mēslošanas līdzekļu ražošanā. Smoļens norādīja, ka Polijas enerģētikas stratēģija paredz gāzes izmantošanas paplašināšanu, piemēram, centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un mājsaimniecību vajadzībām. Līdz šīs desmitgades beigām paredzams, ka gāzes patēriņš sasniegs 30 miljardus kubikmetru gadā, un tas savukārt prasa papildu ieguves avotus un infrastruktūras attīstību, kas ir izaicinājums, jo Polija atteikusies no Krievijas gāzes.

Pērn 50% gāzes Polijā tika importēti no Krievijas, vēl 30% no Vācijas, bet arī tā bija Krievijas gāze. Domnīcas "Instrat" eksperts gan norādīja, ka Polija par atkarību no Krievijas gāzes sākusi domāt jau pirms teju desmit gadiem.

"Polija kopš 2014. gada jau saskatīja savu atkarību no Krievijas gāzes kā lielu stratēģisku problēmu, kas jārisina," atzina Varšavā bāzētās domnīcas "Instrat" eksperts.

Kā minēja Smoļens, neatkarīgi no februāra notikumiem Polija jau bija gatava šogad izbeigt Krievijas gāzes importu. Atteikšanās no Krievijas gāzes, protams, ir izaicinājums visai Eiropai, tādēļ pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) ir prezentējusi plānu ar nosakumu "REPowerEU", lai izbeigtu bloka atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, tostarp Krievijas dabasgāzes un rastu jaunus avotus. Bet avotu dažādošanā ES aktīvi iesaistījās jau agrāk un daļa no Polijā īstenotajiem gāzes infrastruktūras projektiem notikusi arī ar ES atbalstu.

Attīsta infrastruktūru

Augustā tika atklāts cauruļvads, kas savieno Polijas un Slovākijas valstu gāzesvadu tīklus. Polija varēs saņemt gāzi no Alžīrijas caur Itāliju. Savukārt septembrī Polijā tika atklāts jauns cauruļvads "Baltic Pipe", pa kuru Norvēģijas gāze tiks nogādāta Polijā caur Dāniju. Tā kapacitāte ir desmit miljardi kubikmetru gāzes gadā. Šogad pa šo cauruļvadu tiks transportēti 6,5 miljardi kubikmetru gāzes, bet nākamgad – 7,7 miljardi kubikmetru. Šogad ticis atklāts arī Polijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums. Pa to gāze no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Klaipēdā aizplūst uz Poliju. Klaipēdas terminālī rezervētā jauda ir vienāda ar 500 miljoniem kubikmetru gāzes gadā.

Sašķidrinātā dabasgāze līdz ar citiem gāzes avotiem ir būtisks papildinājums Polijai. Kuģi no Kataras, ASV un citām valstīm piestāj pašlaik vienīgajā LNG terminālī Polijā, ziemeļrietumos esošajā Svinouščē. Terminālis ir ES 2022. gada kopīgo interešu projektu sarakstā. Un šogad jau notikusi termināļa paplašināšana no 5 līdz 6 miljardiem kubikmetru. Paredzams, ka 2024. gadā kapacitāte sasniegs 8 miljardus kubikmetru gāzes. Pašlaik terminālis saņem un regazificē vairāk nekā 20% no Polijas gāzes vajadzībām.

Tomēr ar to infrastruktūras attīstība neapstāsies un Polijas Klimata un vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Adams Giburžē–Četvertinskis uzsvēra – Polija plāno celt vēl vienu LNG termināli, kas varētu sākt darbu 2027. gadā.

"Mēs plānojam būvēt jaunu termināli Gdaņskā, peldošo termināli ar 6 miljardiem kubikmetru, un runājam ar kolēģiem citās valstīs Čehijā, Slovākijā un Ukrainā. Redzam, ka reģionā ir vajadzība pēc gāzes, un tādēļ apsveram otru vienību Gdaņskā," stāstīja Giburžē–Četvertinskis.

Polijas Klimata un Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Adams Giburžē – Četvertinskis
Polijas Klimata un Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Adams Giburžē – Četvertinskis

Vides un klimata ministre Anna Moskva iepriekš izteikusies par vēl ambiciozākiem plāniem, proti, termināli Gdaņskā paplašināt līdz 12 miljardiem kubikmetru gāzes, kas nozīmē vietu nevis vienam, bet diviem kuģiem. Gāzes krātuve Polijā ir piepildīta maksimālajā kapacitātē, un tā tika piepildīta diezgan agri. Agrāk nekā tas noticis citos gados. Jāsaka gan, ka krātuves kapacitāte ir aptuveni 3 miljardi kubikmetru, kas valsts vajadzības var apmierināt aptuveni divus mēnešus. Tomēr Giburžē–Četvertinskis pauda pārliecību, ka Polija ar tai pieejamajiem avotiem gāzi šai ziemai ir nodrošinājusi.

"Kopumā šie visi avoti ļauj mums domāt, ka šajā ziemā viss būs kārtībā un tālāk tas būs jautājums par to, kā uzkrāt rezerves nākamajai ziemai un sezonai," sacīja Polijas Klimata un vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Arī domnīcas "Instrat" eksperts uzskata, ka šo ziemu pārdzīvot izdosies un pagaidām siltā gaisa temperatūra palīdz. Lai gan arī gaisa temperatūrai neesot ļoti lielas nozīmes, jo siltuma nodrošināšanai pārsvarā tiek izmantotas ogles.

Polija ir viena no tām valstīm, kas cenšas panākt gāzes cenu griestu ieviešanu ES. Lai gan gāzes cenas ir samazinajušās, šāds solis jorojām būtu nepieciešams spert, uzskata Klimata un vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

"Mēs Eiropas Savienības līmenī patiesi strādājam kopā ar Beļģiju, Itāliju un Grieķiju, norādot, ka gāzes cenu griesti ir nepieciešami, lai ierobežotu augsto cenu mūsu kompānijām un pilsoņiem. Es domāju, ka ir būtiski, lai mums būtu instruments, kas risina šos jautājumus. Mēs redzam, ka dažādu faktoru dēļ gāzes cenas ir pazeminājusies, bet joprojām uzskatām, ka šie cenu griesti ir nepieciešami, lai nodrošinātu mūsu pilsoņiem enerģiju, kuru tie var atļauties un nodrošnātu konkurenci Eiropā," sacīja Giburžē–Četvertinskis.

"Zaļā" pāreja Polijā

Pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem gāze vēl kādu laiku noteikti spēlēs lomu Polijas enerģētikā, jo "zaļā" pāreja nav īstenojama ātri un prasa milzīgas investīcijas.

Viens no nākotnes avotiem, domājot par gāzi plašākā nozīmē, ir ūdeņradis. Un Polijai ir ambiciozi plāni attiecībā uz ūdeņraža ražošanu, galvenokārt ''zaļā'', bet potenciāli arī ''zilā''.

"Polija ir izstrādājusi un publicējusi savu ūdeņraža stratēģiju, bet tā ir ļoti fokusēta uz ūdeņraža ražošanu un izmantošanu pašmājās. Un tā patiesībā neapraksta ūdeņraža importa jautājumus. Tā nepasaka, ka mēs to neimportēsim. Nevarētu teikt, ka esam kā Francija, kas ir pret šādu importu, vai ka esam kā Vācija – ļoti par. Polijas pozīcija ir vairāk nogaidoša, un aktīvas debates nenotiek," teica domnīcas "Instrat" eksperts Smoļens.

Tiek lēsts, ka, pieaugot globālajiem centieniem aizstāt fosilo kurināmo, desmit gadu laikā ''zaļā'' ūdeņraža izmaksas samazināsies līdz sašķidrinātās dabasgāzes izmaksām. Ar dabasgāzi darbināmās iekārtas laika gaitā varētu tikt pārslēgtas un darbinātas ar ūdeņradi. Tas gan varētu būt vismaz 20 gadu jautājums. Ūdeņradis, kā atzīst Klimata un vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks, būs būtisks, lai dekarbonizētu dažus sektorus nākotnē, piemēram, tālas distances transportu. Arī viņš minēja, ka vismaz tuvākajos gados nebūs nepieciešama importam paredzēta infrastruktūra. Tuvākajās desmitgadēs arī varētu kļūt skaidrs tas, vai izdevīgāk būs transportēt ūdeņradi vai amoniju.

Tomēr, lai vai kāda infrastruktūra tiktu būvēta, nepieciešams domāt arī par tās drošību. Pēc "Nord Stream" cauruļvada sabotāžas Baltijas jūrā aktualizējies jautājums par enerģētiskās infrastruktūras drošību ES. Klimata un vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks apstiprina, ka Polijas valdība par šo jautājumu domā.

"Valdībai acīmredzami ir būtiski nodrošināt šīs infrastruktūras drošību, un esam saziņā ar visām aģentūrām Polijā. Tā, protams, ir klasificēta informācija, un es nevaru detaļās atklāt, ko tieši mēs darām, bet tas ir zem Polijas aģentūru lupas un notiek sadarbība ar reģiona partneriem," atzina Giburžē–Četvertinskis.

Tuvākajā nākotnē Polijai uz gāzi kā svarīgu avotu nāksies paļauties, neskatoties uz to, ka tā nekad nav bijis ideālais Polijas enerģijas ieguves risinājums.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis pirms pāris dienām pavēstīja, ka līdz gada beigām pārskatīs valsts enerģētikas politiku, kas ietvers laiku līdz 2040. gadam. Un tajā gāzei vietas nav.

Viņš pauda vēlmi, lai Polija pēc iespējas īsākā laikā balstītos uz kodolenerģiju, atjaunojamiem energoresursiem un oglēm, un par to esot panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti