Polija bloķē ES centienus vienoties par 15% globālo minimālo uzņēmuma nodokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Polija ir bloķējusi Eiropas Savienības (ES) direktīvas piedāvājumu, kas ļautu ieviest 15 procentu lielu minimālo uzņēmuma ienākumu nodokli. Polija bažījas, ka pašreizējais piedāvājums nenovērsīs to, ka lielākās tehnoloģiju kompānijas izvairās no nodokļu nomaksas. Tikmēr Eiropadomes prezidējošā valsts Francija uzskata, ka Polijas argumenti nav pārliecinoši, jo visas tehniskās nepilnības tikušas novērstas.

Polija bloķē ES centienus vienoties 15% minimālo uzņēmuma ienākumu nodokli
00:00 / 04:20
Lejuplādēt

Starptautiskā nodokļu vienošanās, kuras viens no centrālajiem balstiem būtu globāls 15 procentu uzņēmumu ienākumu nodoklis, tika pieņemta pagājušā gada oktobrī. Par šādu līgumu vienojās 137 pasaules valstis, tādējādi cenšoties mazināt dažādu nodokļu režīmu sāncensību, kā arī mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Centieni panākt vienošanos ES

Tā kā vienošanos atbalstīja arī visas Eiropas Savienības valstis, Eiropas Komisija izstrādāja direktīvas piedāvājumu, lai ieviestu šādu minimālo nodokli, kā arī padarītu grūtāku tā dēvēto čaulas kompāniju darbību. Iepriekš vairākas Eiropas Savienības valstis, tostarp Zviedrija, Polija, Malta un Igaunija, pauda iebildumus pret sākotnējo piedāvājumu, norādot, ka nepieciešami dažādi tehniski labojumi.

Lai virzītu šo projektu uz priekšu, Eiropas Savienības prezidējošā valsts Francija pirmdien notikušajā ES finanšu ministru tikšanās laikā piedāvāja jaunu kompromisa variantu, kuram bija piekritusi gan Malta, gan Zviedrija, gan Igaunija. Šis kompromisa variants paredz brīvprātīgu minimālās ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tām valstīm, kurās ir mazāk par 12 multinacionālajām kompānijām.

Polijas iebildes

Taču pēc tam, kad visas dalībvalstis bija paudušas savu atbalstu jaunajam variantam, pēdējā brīdī savu balsi tomēr atsauca Polija.

Par to vilšanos pauda Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs: “Mēs esam atrisinājuši visas tehniskās problēmas, kuras dalībvalstīm bija radījušas domstarpības. Tāpēc nekādu tehnisku šķēršļu direktīvas pieņemšanai vairs nebija. Mēs atrisinājām arī jautājumu, uz ko bija norādījusi Polija par digitālās nodokļu aplikšanas pīlāra sasaisti ar minimālās nodokļu aplikšanas pīlāru. Mēs pievienojām apņemšanos ieviest abus šos pīlārus, cik vien iespējams ātri. Taču Polija pēdējā brīdī tomēr izlēma pret šo tekstu iebilst. Un mēs ceram, ka šo direktīvas piedāvājumu virzīsim atkārtotam balsojumam nākamajā ECOFIN sanāksmē.”

Polijas valsts sekretāre Magdalēna Žečkovska paskaidroja, ka galvenais iemesls šādai veto izmantošanai ir nepieciešamība sasaistīt šo direktīvu ar otru starptautiskās nodokļu vienošanās pīlāru. Šis otrais pīlārs noteiktu, ka daļa no tādu lielo uzņēmumu kā "Apple" vai "Meta" nodokļiem tiktu novirzīta nevis uz tām valstīm, kur atrodas to galvenās mītnes, bet uz valstīm, kur reāli tiek gūta peļņa. Kā norādījusi Magdalēna Žečkovska, abi šie pīlāri būtu jāskata kā vienota pakotne, piebilstot, ka ir jāsaglabā mērķis ieviest globālo nodokļu vienošanos, lai stātos pretī tiem izaicinājumiem, ko rada ekonomikas digitalizācija.

Bruno Lemērs gan norādījis, ka absolūti nepiekrīt Polijas argumentiem, vienlaikus atzīstot, ka legāli saistoša abu pīlāru sasaiste pašlaik vēl nav iespējama. Taču nākamā ECOFIN ministru sanāksme gaidāma jau pēc nedēļas, un Francija ir izteikusi vēlmi panākt sava piedāvājuma apstiprināšanu pirms drīzumā gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, kuras ievērojami aizkavēs arī Francijas prezidentūras aktivitātes Eiropadomē.

Bet, kā intervijā Polijas "Radio 24" pauda valdošās partijas „Likums un taisnīgums” pārstāvis Jans Mošinskis, Poliju nevar vainot par šādu lēmumu pieņemšanu: "Runa ir par nodokļu piemērošanu gigantiem, kuri gadu laikā ir izveidojuši Polijā sev Eldorado, turpinot savu uzņēmējdarbību un nemaksājot nodokļus. Nekas tāds Rietumos nenotiek. Valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, nereti tiek uzskatītas par otrās šķiras vai zemākām valstīm. Un tieši tāpēc mēs bloķējām šo piedāvājumu. Šis, protams, ir sākotnējais sarunu posms starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču, manuprāt, nav iemesla vainot Polijas valdību par to, ka mēs rūpējamies par mūsu iedzīvotāju interesēm."

Neoficiāli gan izskan minējumi, ka Polijas veto ir saistīts ar pavisam citu lietu. Proti, tā kā Eiropas Komisija ir lēmusi apturēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmaksu Polijai, norādot uz trūkumiem tiesiskuma un tiesnešu neatkarības jautājumos,

Polijas pārstāvji jau iepriekš bija draudējuši pielietot savas veto tiesības jautājumos, kur nepieciešama dalībvalstu vienprātība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti