Polijas finanšu ministrs Mateušs Moraveckis sestdien tviterī paziņoja, ka valsts atsakās no kredītlīnijas, jo ekonomika ir tik labā situācijā, ka “mēs to varam izdarīt”.
Šogad pirmajos astoņos mēnešos Polijas budžetā bija rekordliels 1,36 miljardu dolāru pārpalikums, viens no iemesliem ir lielāki ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa, pateicoties ekonomikas izaugsmei.
Analizējot budžeta situāciju, makroekonomikas datus un valūtas rezerves, Moraveckis nolēma atteikties no kredītlīnijas.
Pēdējo vienošanos ar Poliju par elastīgās kredītlīnijas piešķiršanu uz diviem gadiem SVF vadība akceptēja šogad janvārī.
“Reuters” norāda, ka pašlaik nav skaidrs, vai Polija vienkārši neizmantos kredītlīniju līdz vienošanās termiņa beigām, vai lauzīs vienošanos pirms tam.
Polijai ir vienošanās par kredītlīniju kopš 2009.gada, taču valsts nav izmantojusi šos līdzekļus. Pērn decembrī Polija lūdza samazināt kredītlīniju uz pusi.
SVF elastīgā kredītlīnija pieejama kopš 2009. gada aprīļa. Tā ir paredzēta valstīm ar stabilu ekonomiku un dod iespēju saņemt lielāka apjoma kredītu salīdzinājumā ar valsts kvotu. Šo kredītlīniju var izmantot jebkādu maksājumu bilances problēmu gadījumos, un to var saņemt ne vien, lai novērstu pastāvošās problēmas, bet arī izmantot kā nodrošinājuma kredītlīniju sešu vai 12 mēnešu periodam, liecina Latvijas Bankas informācija.
Elastīgās kredītlīnijas saņēmējam nav nepieciešams vienoties ar SVF par ekonomikas reformu programmu. To piešķir, pamatojoties tikai uz stingriem kvalifikācijas kritērijiem tad, ja SVF ir pārliecināts par aizņēmēja īstenotās ekonomiskās politikas atbilstību pastāvošajai situācijai un uzskata, ka valsts spēs veikt ekonomiku koriģējošus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.
Ja izpilddirektoru valde ir piešķīrusi elastīgo kredītlīniju, naudas izņemšanai atsevišķs lēmums nav nepieciešams.
SVF informācija liecina, ka pašlaik elastīgā kredītlīnija ir piešķirta Kolumbijai, Meksikai un Polijai, taču neviena no valstīm nav izmantojusi šos līdzekļus.
