Francija tādejādi pārsniegtu ES noteikto budžeta deficīta limitu, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pēc Francijas paziņojuma par plānoto budžeta deficītu ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī decembrī sacīja, ka budžeta deficīta limita pārsniegšana varētu tikt ieplānota ierobežotā, īslaicīgā un ārkārtējā veidā.
"Francija pārkāpj Eiropas tiesību normas un Eiropas Komisija uz to piever acis," intervijā laikrakstam "Polska The Times" norādījis Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.
Viņš arī kritizējis Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par piekāpšanos "dzelteno vestu" protestētājiem un atteikšanos no zināmām reformām, kas ir nepieciešamas. Čaputovičs piebildis, ka tas tikai liecinot par Francijas vājumu.
Jau decembrī Čaputovičs nodēvēja Franciju par "Eiropas slimnieku", kura problēmas kaitē visam reģionam.
Ministrs minēja Strasbūrā notikušo teroraktu un "dzelteno vestu protestus" kā pierādījumus tam, ka Francijā kaut kas nav kārtībā.
Intervijā "Polska The Times" Čaputovičs skaidrojis, ka viņa izteikumu mērķis bijis uzsvērt, ka Francijā ir nepieciešamas sarežģītas reformas.
Vienlaikus viņš paudis cerību, ka Makrons drīzumā apmeklēs Poliju.
Makrons arī nav taupījis kritiku, runājot par Polijas valdību. Francijas prezidents oktobrī apsūdzēja Polijas līderus melošanā savai tautai par Eiropas Savienību.
Amatpersonu izteikumi atspoguļo spriedzi, kas valda Polijas un Francijas attiecībās kopš 2015.gada, kad Polijā pie varas nāca konservatīvā partija "Likums un taisnīgums".
Divpusējās attiecības sāka pasliktināties pēc tam, kad Polija atsauca miljardu eiro līgumu par armijas helikopteru iepirkšanu no Francijā bāzētā aeronautikas giganta "Airbus".
