Advokāts gan pauda neapmierinātību ar to, ka policija viņa klientiem par to joprojām nav oficiāli paziņojusi. „Ja es pareizi saprotu, tad šis lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto ir pieņemts 28. jūnijā,” saka Rusanovs. „Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka mani klienti jebkurā gadījumā joprojām to oficiāli nezina, un tad, kad es piezvanīju uz Valsts policiju, lai šo jautājumu noskaidrotu, man laipni paskaidroja, ka mani klienti ir saņēmuši pavēstes, viņiem jāierodas nākošnedēļ nogalē policijā, un tad ar viņiem tiks veiktas attiecīgās izmeklēšanas darbības.”
Kriminālprocesa likuma eksperte un LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga gan norāda, ka mantas arests ne vienmēr ir cieši saistīts ar aizdomās turētā statusa piemērošanu, tādēļ, neieskatoties lietas materiālos, nevar droši pateikt, ka šāds statuss tiešām piešķirts. „Protams, nezinu faktiskos lietas apstākļus, bet man šķiet, ka, ja ir pieņemts lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu, tad cik vien ātri iespējams šīs personas par to būtu jāinformē,” saka Strada – Rozenberga.
Oficiāla apstiprinājuma, ka tā noticis, šobrīd joprojām nav. „Patreiz VP nav kaut kādu īpašu paziņojumu saistībā ar šo kriminālprocesa izmeklēšanu. Kriminālprocess notiek, tiek izmeklēts, veiktas izmeklēšanas darbības. Tas ir viss, ko es varētu arī komentēt,” saka Valsts policijas priekšnieks Inta Ķuzis.
Jāpiebilst, ka kriminālprocess pret Zaharjinu un Segalu ir ierosināts pēc vēl viena "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma. Starp uzņēmuma akcionāriem jau ilgstoši notiek strīds par akciju īpašumtiesībām, kas, pēc valsts amatpersonu teiktā, stipri apgrūtina centienus uzņēmumu glābt. Arī Ķuzis uzsvēra, ka kriminālprocess ir tikai daļa no "Liepājas metalurga" bēdu stāsta.
„Kriminālprocesa uzdevums ir noskaidrot, vai konkrētajā gadījuma nav noticis noziegums, un, ja ir noticis noziegums, tad vainīgās personas saukt pie atbildības. Bet nevis risināt vai cerēt uz to, ka kriminālprocess atrisinās LM problēmas,” norāda Ķuzis.
Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, kriminālprocesā tiek izmeklēta iespējamā piesavināšanās lielos apmēros, par ko draud cietumsods līdz desmit gadiem.