2021. gada beigās vairāki veikalu tīkli sāka sašaurināt tirdzniecības telpas, lai varētu strādāt “sarkanajā režīmā”. Proti, lai šajos veikalos varētu iekļūt arī cilvēki bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Ekonomikas ministrija (EM) joprojām uzskata, ka tas ir likumpārkāpums. “Droši vien tas, vai tas ir likumpārkāpums, jāvērtē būtu institūcijām, kas piemēro. Bet tas, ko mēs varam pateikt, ka Ekonomikas ministrijas interpretācija vienmēr ir bijusi tāda, ka mākslīga šo plauktu pārkārtošana nav atļaujama. Ja jūs man prasāt, vai mēs šo uzskatām par likumpārkāpumu, tad droši vien, ka jā,” sacīja EM Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis.
Tikmēr veikalnieki šādu rīcību skaidroja ar vēlmi atslogot mazākas platības veikalus. Viņuprāt, viss notiek saskaņā ar likuma garu un burtu. Piemēram, “Maxima Latvija” pagājušajā gada beigās pārveidoja vēl astoņus veikalus darbam “sarkanajā režīmā”.
“Kāpēc tad jebkurš cits veikals, kas ir zem 1500 kvadrātmetriem, jau pašā sākumā var strādāt “sarkanajā režīmā”, bet, ja mēs atrodam veidu, kā tomēr pielāgot veikalu “sarkanajam režīmam”, kāpēc mēs to nevarētu darīt?” vaicāja “Maxima Latvija” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Uz to, ka esošās likuma normas var dažādi interpretēt, norādīja arī “Rimi Latvia” runasvīrs Juris Šleiers. Viņš skaidroja, ka spēkā esošais regulējums daudzos gadījumos ir sarežģīti pielāgojams. Piemēram, “Rimi” dažkārt ir bijušas situācijas, kad arī tirdzniecības centru īpašniekiem ir vajadzīgas papildu diskusijas, lai saprastu, kas atbilst noteikumiem un kas ne.
Tikmēr Valsts policija atzina, ka mākslīga tirdzniecības platības samazināšana ir pārkāpums. “Valsts policija šo pārkāpumu traktē kā likuma pārkāpumu.
Taču konkrēti šāda rakstura pārkāpumus, kas skar veikala platību, līdz šim Valsts policija pārbaudēs nav konstatējusi.
Bet, ja tas tiks konstatēts, tad uzsāksim administratīvā pārkāpuma procesus un vērtēsim atbildību,” sacīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Krista Andersone.
Tikmēr jautājumu par tirdzniecības platību ierobežojumiem Ekonomikas ministrija solīja aktualizēt kādā no tuvākajām Operatīvās vadības grupas sēdēm.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc Veselības ministrija rekomendēja un koalīcijas partijas vienojās ārkārtējo situāciju pagarināt. Valdība ārkārtējo situāciju pagarināja līdz 28. februārim.
