De Facto

Bankas administrators valstij neieskaita konfiscētu netīru naudu

De Facto

De Facto

Banka iesūdz tiesā bijušo NATO ģenerālsekretāru

«PNB Bankas» administrators iesūdz tiesā bijušo NATO ģenerālsekretāru Rasmusenu (precizēts)

Maksātnespējīgās “PNB Bankas” administrators vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem. Tiesas priekšā nāksies atbildēt arī diviem starptautiski zināmākajiem “PNB Bankas” agrākajiem darbiniekiem – bijušajam NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam un bijušajam Vācijas izlūkdienesta priekšniekam Augustam Hanningam. Tiesa jau lēmusi apķīlāt viņiem piederošus īpašumus, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Bankas maksātnespējas administrators uzskata, ka par zaudējumiem atbildīgi ir deviņi “PNB Bankas” bijušie valdes un padomes locekļi.
  • Administrators jau pērn vērsās tiesā pret tā saucamajiem jaunajiem bankas īpašniekiem, bet šoruden pret bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem.
  • Banku regulators piekrīt, ka “PNB Bankas” administratora vērstā civilā prasība pret bijušo bankas vadību varētu būt pamatota.
  • Tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā, Hanningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas.
  • Ar to visu būs par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu. 

Precizējums

Pārbaudi par "PNB banku" veica Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP), nevis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), kā minēts iepriekš.

Pagājušā gada pirmajā pusē Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka “PNB Bankā” pārbaudi. Jau vasarā bija skaidrs, ka tā labi nebeigsies. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu. Turklāt īsi pirms tās aizvēršanas iestāde tika patukšota vēl vairāk. Bankas valde un padome pieņēma lēmumus, kas bankai radīja vairāk nekā 32 miljonu eiro zaudējumus un vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu.

 

Bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš uzskata, ka par šiem zaudējumiem solidāri atbildīgi ir deviņi “PNB bankas” bijušie valdes un padomes locekļi. Starp viņiem arī bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Hannings.

“PNB Bankai” nodarītie zaudējumi saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Rodžera Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus. Kā jau pirms gada konstatēja ECB un vēlāk arī ''PNB Bankas'' maksātnespējas administrators, bankas glābēji ne tikai nesamaksāja par bankas akcijām savu naudu, bet paspēja pat “PNB Bankā” aizņemties saviem tēriņiem.

“Kredītu izsniegšanā šiem pašiem jaunajiem tā saucamajiem akcionāriem nav ievērotas likuma prasības. Tā kā tās ir atzīstamas par saistītām personām, tad bija jābūt vienbalsīgam lēmumam no valdes puses par kredīta izsniegšanu. Tāds lēmums nav bijis, bet, neskatoties uz to, kredīts ir izsniegts. Maksāšana par šiem kredītiem, protams, nenotiek. Nodrošinājumu nav,” stāsta Krastiņš. 

Tomēr šis 559 861 eiro lielais aizdevums “PNB Bankas” jaunajiem īpašniekiem bija nieks, salīdzinot ar 31 468 997 eiro vērtiem lēmumiem, ko bankas vadība pieņēma īsi pirms “PNB Bankas” slēgšanas. 

“De facto” no vairākiem avotiem zināms, ka jaunie bankas akcionāri no Guseļņikova dabūja akcijas, par tām nesamaksājot. Tā vietā jaunie īpašnieki apņēmās atdot kredītus, ko banka iepriekš bija izsniegusi Guseļņikovam un viņa ģimenes locekļiem. Banka atbrīvoja Guseļņikova sniegto ķīlu, papildus tam pārskaitīja uz viņa kontu advokātu algošanai paredzētus 7 miljonus eiro, bet no Tamraza un pārējiem neko pretī neieguva.  

“Šiem Jaunajiem akcionāriem, nākot iekšā bankā un slēdzot darījumus ar banku un akcionāru, ir bijušas norunas, ka viņi savu samaksas pienākumu gan nodrošinās, gan maksās. Šobrīd visi šie termiņi ir pagājuši un maksāts nekas nav, nodrošinājuma nekāda nav. Tāpēc arī ir zaudējumu konstatēšana notikusi. Attiecīgi par šādu rīcību, mēs uzskatām, ir vainojama iepriekšējā bankas vadība,” saka “PNB Bankas” administrators. 

Administrators jau pērn vērsās tiesā pret tā saucamajiem jaunajiem bankas īpašniekiem, bet šoruden pret bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem.

“De facto” jau ziņoja, ka pērn par darījumiem “PNB bankā” īsi pirms tās slēgšanas tika informēta Valsts policija. Taču, kā tagad kļuvis zināms, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) nav uzskatījusi par vajadzīgu sākt kriminālprocesu. Iesnieguma autors – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – policijas lēmumu nesākt izmeklēšanu nepārsūdzēja.

FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko raidījumam apstiprināja, ka iestāde pērn vērsās policijā ar iesniegumu, lai “izvērtētu, kādā veidā šie darījumi ar jauno akcionāru ienākšanu ir notikuši”, taču slepenības dēļ atteicās komentēt policijas pārbaudes rezultātus un skaidrot, kāpēc FKTK negatīvo lēmumu neapstrīdēja.

Valsts policijā “De facto” vēlāk skaidroja, ka izmeklēšanu nesāka, jo pārbaudē netika konstatēts noziedzīgs nodarījums.

Banku regulators piekrīt, ka “PNB Bankas” administratora vērstā civilā prasība pret bijušo bankas vadību varētu būt pamatota. “No mūsu puses skatoties, jā, liekas, šāda prasība ir pamatota. Bet mēs nezinām otras puses argumentus. Civillietās notiek šis sacīkstes princips, abas puses parāda savus pierādījumus, tie tiek analizēti, un beigās tiesnesim ir smagais pienākums izlemt, kuram ir taisnība,” saka Romeiko.

Vairāk nekā 30 miljonu zaudējumu piedziņa no bijušās bankas vadības izskatās pēc neiespējamās misijas.

Tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 tūkstošu eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas.

Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepieder, izņemot daļas Kipras uzņēmumā nieka sešu eiro vērtībā.

Ar to visu būs par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu. 

Ne Guseļņikovs, ne Rasmusens, ne Hannings neatsaucās “De facto” lūgumam sniegt komentāru par sākto tiesvedību.

Bez jau minētās trijotnes prasība vērsta arī pret bijušo “PNB Bankas” padomes locekli Peteru Maiklu Odintsovu un valdes locekļiem Oliveru Ronaldu Bramvelu, Annu Verbicku, Natāliju Ignatjevu, Dmitriju Kalmikovu un Alekseiju Kutjavinu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti