Baltkrievijas preču un eskporta kravu apjoms caur Latviju šogad audzis teju divas reizes, to kā vienu no veiksmīgas sadarbības sasniegumiem uzsver starpvaldību komisijas Baltkrievijas puses vadītājs Anatolijs Sivaks. Arī Latvijai sadarbība ir ar pienesumu, tiekoties jau 11.reizi abu valstu sadarbības komisijas sēdē, uzsver Latvijas puses pārrunu galvenā persona zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Man personīgi ir gandarījums par to, ka šī ir kārtējā reize, kad mēs ne tikai sēžam pie pulētiem galdiem un runājam, bet, kad mēs apkopojam rezultātus, mēs redzam, ka ir izdarīts praktisks darbs. Protams, visvairāk varu runāt par lauksaimniecības nozari - mums ir ļoti labas attiecības izveidojušās, mūsu institūtam "Bior" ar viņu institūtu. Ir pavirzījies darbs ar pārtikas doršību, kā ziniet, viņiem ir problēmas tāpat kā mums ar Āfrikas cūku mēri. Tādas sfēras ir arī citas. Piemēram, runājām par zinātni, medicīnu, onkoloģijas jautājumiem. Šodien ir apkopojums, praktiskais darbs notiek katru dienu," stāsta Jānis Dūklavs.
Viena no sadarbības galvenajām sfērām starp Latviju un Baltkrieviju ir tranzīts. "Latvijas dzelceļa" darbība, kā uzsver Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, visbūtiskāk ietekmē pilsētas iedzīvotājus, jo nozarē strādā daudzi pilsētnieki. "Neapšaubāmi dzelzceļa attīstības un modernizācijas projekti - galvenais, lai tie būtu saskaņoti gan mūsu pusē, gan Baltkrievijas pusē. Ir vajadzīga ilglaicīga darbība, kas nodrošinātu stabilu kravu plūsmu arī nākotnē," norāda Jānis Lāčplēsis.
To, ka sadarbība šajā jomā ar Baltkrieviju Latgali skar vistiešāk, atzīst arī SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Māris Bremze: ""Cargo" Latgales reģionā nodarbina gandrīz 1100 darbiniekus. Protams, mums ir ļoti liela atbildība, lai darbavietas būtu, lai to būtu arī vairāk. Attiecībā uz Baltkrievijas virzienu 11 mēnešos šajā gadā pārvadājumu apjomi dzelzceļa iecirknī Daugavpils-Polocka ir palielinājušies par trīs procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izskatās, ka ir daudz iespējas, kuras mēs varam realizēt. Rezultātā iegūs gan Baltkrievijas dzelzceļnieki, gan Latgales reģiona dzelzceļnieki."
Vēl viena būtiska nozare sadarbībā ar Baltkrieviju ir elektronisko sakaru sniegšanas jomā, arī šīs nozares pārstāvji no abām valstīm parakstījuši sadarbības līgumu. Kā tas izpaudīsies dzīvē, stāsta AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" vadītājs Jānis Bokta: "Tas ir plašs mērogs. Mēs runājam ne tikai par savienojumu Minska - Rīga, bet arī par tādiem savienojumiem kā Minska - Stokholma, Minska - Londona, tālāk ar baltkrievu partneriem tikt līdz Ukrainai, Kijevai, un tālāk uz priekšu. Praktiski tas nozīmē, ka mēs esam sametinājuši uz robežas optiskās šķiedras, ko Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izbūvējis pa Latvijas teritoriju, ar Baltkrievijas [kompānijas optiskajām šķiedrām]."
Šobrīd Latvijā darbojas 2200 uzņēmumi, kuriem ir Baltkrievijas pamatkapitāls. Pēc investīcijām Latvijā Baltkrievija ierindojas 22.vietā, investējot mūsu valstī 21,3 miljonus eiro. Prece, kas lielākties Latvijā ienāk no Baltkrievijas, ir minerālprodukti, koksnes un metāliztrādājumi, eļļas un pārtika. Savukārt no Latvijas uz Baltkrieviju ceļo ķīmiskie produkti, pārtikas un rūpniecības preces, mehānismi, elektro un optiskās ierīces un tekstils.
