To paredz grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kuri ceturtdien, 30. jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē, informēja Labklājības ministrija.
Paredzēts arī noteikt, ka sociālā uzņēmuma statusu var iegūt uzņēmums, kuram nav pasludināta maksātnespēja, tas neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu.
Šis kritērijs ir nepieciešams, ņemot vērā to, ka, piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, tai skaitā finanšu atbalstu, skaidroja ministrija.
Līdz ar to šādi būs iespēja preventīvi izslēgt nelietderīgu finanšu atbalsta piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība nav sekmīga.
Savukārt, lai sekmētu drošus darba apstākļus un darba tiesību ievērošanu sociālajos uzņēmumos, izvērtējot atbilstību sociālā uzņēmuma statusam, tiks ņemti vērā pēdējā gada laikā piemērotie administratīvie sodi par būtiskiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Lai novērstu situācijas, ka sociālajā uzņēmumā tiek reģistrēts algots darbinieks, bet alga viņam netiek izmaksāta vai arī darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, paredzēts piešķirt valdībai tiesības noteikt kritērijus algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu.
Vienlaikus tiek precizēta sociālā uzņēmuma definīcija, paredzot papildus vērtēt sociālo uzņēmumu veiktās labvēlīgās sociālo ietekmi radošas saimnieciskās darbības nozīmību.
