„Protams, ka šis 100 tūkstošu eiro sods ir vairāk kā Dāmokla zobens, kas kalpotu kā motivācija neizdarīt pārkāpumus,” saka Sanita Gertmane no Patērētāju tiesību aizsardzības centra.
Iecerētie likuma grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā paredz krietni lielākus sodus, ja uzņēmējs rīkojies negodīgi, reklamējot pakalpojumus. „Piemēram, ja mēs konstatējam, ka varbūt kāda kredītiestāde vai kāds nebanku kredītsniedzējs ir nepareizi aprēķinājis, piemēram, procentlikmi vai kādas izmaksas un tādēļ daudzi patērētāji ņēmuši kredītu,” skaidro Gertmane.
Gertmane arī atgādina, ka Latvijā līdz šim maksimālais sods ir bijis 14 tūkstoši eiro, savukārt iecerētais - līdz simt tūkstošiem: „Mēs esam daudzos gadījumos sapratuši, ka šīs soda sankcijas ir pārāk mazas, jo dažkārt varbūt kādam uzņēmējam ir vieglāk samaksāt 10 tūkstoši latu vai 14 tūkstošus eiro, bet tie ieņēmumi, maldinot patērētāju ir daudz lielāki.”
Šie grozījumi, kas palīdzētu nodrošināt lielāku patērētāju aizsardzību, saistās arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu. Likumprojekts Saeimā jau pieņemts divos lasījumos, gaidāms vēl trešais. Gertmane arī norāda, ka līdz ar šo grozījumu pieņemšanu centrs varēs arī daudz ātrāk apturēt mājaslapu darbību tajos gadījumos, ja patērētāji tiek krāpti vai citādi tiek aizskartas viņu tiesības. „Tomēr mēs redzam, ka e-komercija - interneta veikali, dažādi internetā bāzēti komersanti - dažkārt pārkāpj būtiski patērētāju tiesības. Patērētājs maksā uzreiz naudu un netiek piegādāta prece vai ir citi pārkāpumi. Mēs uzsākam lietu, bet viņi turpina realizēt praksi, bet mēs nevaram uzreiz mājas lapu tā vienkārši apturēt un patērētāji turpina un turpina uzķerties,” stāsta Gertmane.
Arī pagājušajā nedēļā Latvijā tika aktualizēti patērētāju tiesību jautājumi, jo Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Reklāmas likumā, lai pasargātu patērētājus no maldinošas reklāmas un neatbilstošas salīdzinošās reklāmas.
Savukārt Eiropas līmenī joprojām tiek runāts, ka daudzviet problēmas rada informācijas trūkums par patērētāju tiesībām. "Euranet Plus” diskusijā par to runāja Eiropas patērētāju politikas komisāra Nevena Mimicas pārstāvis Deivids Hadsons: „Es uzsveru informācijas nozīmi, tā ir svarīga visās pusēs - gan patērētājiem, gan mazumtirgotājiem. Un nepieciešama ir arī sistēmas vienkāršošana. Tiesības ir sarežģītas, bet mēs cenšamies tās sadalīt vienkāršos jautājumos. Un patērētāji ir droši, ka viņi ne tikai zina savas tiesības, bet, ka tās tiek ievērotas.”
Par patērētāju tiesību jautājumiem Eiropā tiek runāts arī saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas loceklis Horhe Pegado Lizs norādīja, ka patērētājiem būs jābalso vēlēšanās, tāpēc viņš cer, ka kandidāti Eiropas parlamenta vēlēšanās savās kampaņās koncentrēsies uz patērētāju tiesību aizsardzību kā uz vienu no galvenajām tēmām.
Tiesa, cik daudz Latvijas patērētāju zina savas tiesības, Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav atbildes. Šis jautājums Latvijā nav daudz pētīts, tāpēc šogad centrs plāno rīkot plašāku aptauju.
