Trūcīgo skaits Latvijā samazinājies par piektdaļu, lēš Labklājības ministrijā. Daļai ģimeņu, kurām vairs nav trūcīgā statusa, ienākumi palielinājušies tikai nedaudz.
Labklājības ministrijas eksperte Zane Kaljo skaidro, ka rezultātā persona vairs nesaņem trūcīgā statusu, lai gan joprojām ir pakļauta nabadzības riskam.
"Tāpēc Labklājības ministrija ir uzsākusi ar valdību sarunas, kas vēl šobrīd nav noslēgušās vai ir procesā par šo minimālā ienākuma līmeni, kas nākotnē varētu tikt pārskatīts un mainīts. Līdz ar to mēs ļoti ceram, ka šis trūcīgas personas ienākums, kas ir 128,06 eiro bijis, ka tas tiks paaugstināts," saka Kaljo. "Tur būs arī nedaudz sarežģītāka aprēķinu formula. Nebūs tā, kā līdz šim – viens ienākums uz visiem ģimenes locekļiem vienāds, tā kā tagad šī summa. Tur tiks aprēķināts, ņemot vērā dažādus citus faktus, cik ir cilvēku ģimenē, cik ir bērnu un tamlīdzīgi," norāda ministrijas eksperte.
Lai gan ekonomika neaug tik strauji, kā gribētos, tā tomēr attīstās, skaidro DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Arī darbspējīgā vecuma cilvēku skaits samazinoties, un tas dod lielākas iespējas atrast darbu un nopelnīt lielāku algu tiem, kas to vēlas. Tādēļ likumsakarīgi, ka samazinās trūcīgo skaits, saka ekonomists.
"Protams, ir jāuzmanās, lai neradītu kaut kādus aplamus stimulus nestrādāt un nemeklēt darbu. Šādi riski vienmēr būs. Bet tas arī nav iemesls nedarīt pilnīgi neko," saka Strautiņš.
Bet arī tādēļ, lai tie iedzīvotāji, kas saņem nedaudz vairāk par noteiktajiem 128 eiro, nepaliktu aiz strīpas, saņemot palīdzību, plānots ieviest minimālā ienākuma līmeni. Sākotnēji šis minimālais ienākuma līmenis varētu būt 40% no vidējiem ienākumiem valstī un tieši no šī kritērija būtu atkarīgi visi pabalsti.
Minimālā ienākuma līmeņa koncepcijas izstrādāšana sākās, kad Labklājības ministriju vadīja Ilze Viņķele ("Vienotība").
Šobrīd valsts un pašvaldību pabalsti neesot noteikti pēc skaidriem kritērijiem, skaidro Vinķele un uzsver - apjomīgā reforma noteikti būtu jāsaskaņo ar pašvaldībām.
„Jo, ja ievieš šo visiem vienādo un saprotamo slieksni, kas ir daļa no vidējā ienākuma valstī, tad pret šo arī visi pabalsti būtu jāpārrēķina. Tie pabalsti, kas ir pašvaldību atbildībā, protams, tie ir papildu izdevumi. Jo tie noteikti vairumā būs augstāki tomēr, ja rēķina šādi, nekā pašreizējā situācija. Bet tas jau aptvertu ne tikai pabalstus. Ja mēs ejam uz to koncepciju, tad mums ir jāsaprot, ka, piemēram, arī, iespējams, daļa pensiju būtu jāpārrēķina, jo tās būtu zem šī minimālā ienākuma sliekšņa, kas būtu rēķināts pret vidējo ienākumu valstī," saka Viņķele.
Pašvaldību savienībā sliecas atbalstīt minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu, saka tās padomnieks Māris Pūķis. Tomēr, viņš uzsver, - neapšaubāmi, tie būtu papildu izdevumi pašvaldībām.
"Tas, kas ir negodīgs visā šajā sistēmā, ir tas, ka ar katru tādu sociālu pasākumu, kas principā lielām sociālām grupām ir izdevīgs un tādēļ pret to ir kaut ko grūti teikt, bet tajā pašā laikā netiek adekvāti palielināta pašvaldībām atskaitījuma likme no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas nozīmē, ka relatīvi pēc katra tāda pasākuma valsts daļa palielinās no kopīgiem ieņēmumiem, bet pašvaldību daļa samazinās," saka Pūķis.
Aptuveni pirms pusotra gada nu jau bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis skaidroja, ka „reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.” Taču šobrīd ministrijā atturas no prognozēm par jaunā principa ieviešanas laiku.
