Euranet Plus

Izdevuma "Defence One" redaktors Kevins Barons par iespējām apturēt karu un konfliktus

Euranet Plus

EK sasparojusies cīņai ar dezinformāciju internetā

Plāno ieviest īpašu marķējumu «zaļajām» investīcijām

Plāno ieviest īpašu marķējumu «zaļajām» investīcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ar publisko finansējumu vien nepietiek, lai īstenotu Parīzes klimata nolīgumā un vairākos Eiropas Komisijas (EK) stratēģiskajos dokumentos nospraustos mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tādēļ Eiropas Komisija meklē veidus kā audzēt privātās investīcijas dažādos klimata pārmaiņu ietekmi samazinošos pasākumos. Viens no soļiem šajā virzienā ir īpaša marķējuma ieviešana tā dēvētajiem zaļajiem finanšu instrumentiem ar mērķi mudināt investīcijas.

Lai sasniegtu Eiropas Komisijas stratēģiskajos dokumentos nospraustos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķos, šim mērķim būtu jānovirza ievērojami lielāki līdzekļi nekā patlaban. Saskaņā ar pašas EK publiskotajiem aprēķiniem ikgadējais finansējuma deficīts sasniedz pat 180 miljardus eiro. Lai palielinātu privātā sektora, tostarp banku, investīciju kompāniju un apdrošināšanas kompāniju interesi par ieguldījumiem dažādos uz klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu vērstos pasākumos un tehnoloģijās, EK iecerējusi izveidot īpašu marķējumu, kas ieguldītājiem ļautu atpazīt tā dēvētās zaļās investīcijas. Tomēr, kā pagājušajā nedēļā atzina Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens, zaļo investīciju veicināšana nav vienkāršs uzdevums:

„Protams, ir vairāki iemesli, kādēļ mums ir jābūt piesardzīgiem. Pirmkārt, zaļie ieguldījumi nenozīmē, ka tie nav riskanti. Tāpēc visas investīcijas ir jāvērtē atbilstoši to riskam. Otrkārt, mēs nevēlamies darīt neko tādu, kas var apdraudēt finanšu stabilitāti. Tomēr es esmu pārliecināts, ka ir veidi, kā to izdarīt.”

Diskusijas par tā dēvēto ilgtspējīgā finansējuma veicināšanu ilgst jau vairāk nekā gadu.

Lielākas privātās investīcijas klimata pārmaiņu samazināšanā līdz šim apgrūtinājušas bankām noteiktās kapitāla un likviditātes prasības.

„Uzdot bankām pārcelt savus ieguldījumus vai mudināt tās pārcelt investīcijas jūs varat tikai tad, kad varat skaidri prognozēt šāda lēmuma ietekmi. Tāpēc tas ir pirmais izaicinājums: pateikt, kas ir zaļš, kādi ir zaļie ieguldījumi. Tas ir tas, ko mēs šajā brīdī cenšamies izdarīt. Un to nav viegli izdarīt,” atzīst Eiropas Parlamenta deputāte Mollija Skota Kato, kas sagatavojusi Eiropas Parlamenta ziņojumu, kurā īpaša marķējuma ieviešana „zaļajiem” finanšu instrumentiem noteikta par vienu no prioritātēm.

EK ekspertu darba grupas piedāvājums paredz izveidot kopīgu terminu sistēmu jeb klasifikācijas sistēmu.

Mollija Skota Kato ir pārliecināta, ka, lai arī ieguldījumus „zaļajās tehnoloģijās” un citos uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu vērstos produktos var uzskatīt par riskantiem, arī ieguldījumi tradicionālos aktīvos var izrādīties riskanti:

„Iedomājaties, ka jums vēl nav trīsdesmit gadi un jūs iesaistāties pensiju plānā. Ja šajā plānā ir iekļauti jebkādi aktīvi, kas saistīti ar fosilo degvielu, tad uz brīdi, kad jūs iesiet pensijā, šim aktīvam nebūs nekādas vērtības, jo no 2040. līdz 2050. gadam mēs jau būsim atteikušies no fosilās degvielas.”

Plašāka diskusija par Eiropas Komisijas piedāvāto rīcības plānu zaļo investīciju veicināšanai notiks 22. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti