ĪSUMĀ:
- EM valdībā piedāvās, ka dīkstāves pabalstus var saņemt visi ar apgrozījuma kritumu.
- Arī subsīdijas darba vietām un apgrozāmajiem līdzekļiem dos plašākam lokam.
- Ministrs cer, ka uzņēmumu atbalstu sāks saņemt decembra sākumā.
- Atbalsta mehānismiem paredzēti 67 miljoni eiro.
- Ministrija strādā arī, lai atvieglotu darbu lielveikaliem.
- Ministrijā radīs vadlīnijas drošam skaistumkopšanas centru darbam.
- Tirdzniecības un rūpniecības kamera kritizē valdības lēno tempu.
- Arī Darba devēji kritizē valdības darba efektivitāti.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") uzsvēra, ka atšķirībā no pavasara šajā ārkārtējās situācijas laikā būs trīs atbalsta līdzekļi – būs pieejams ne tikai darbinieku dīkstāves pabalsts, bet arī subsidētās darba vietas uzņēmumiem, kas daļēji darbu turpina. Tāpat būs pieejama subsīdija apgrozāmiem līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kas nespēj turpināt darbu vai strādā tikai daļēji.
“Panācām politisku vienošanos, un arī kolēģi atbalstīja, ka atbalstam ir jābūt plašākam, vērstam uz visu mūsu tautsaimniecību.
Visi uzņēmumi, kuriem būs apgrozījuma kritums, varēs kvalificēties un saņemt dīkstāves pabalstu.
Tāpat arī nozaru saraksta, kas varēs pretendēt uz subsidētajām darba vietām un subsīdijām apgrozāmajiem līdzekļiem, mums būs iespēja lokāli vērtēt un piešķirt arī atbalstu jaunām profesijām un jauniem kodiem. Tas arī ir svarīgi, lai mēs spētu ātri reaģēt, ja būs tāda nepieciešamība. Ceru, ka šo ieceri apstiprinās Ministru kabinets, un tad tālāk būs skaidrība. Decembra sākumā, kad uzņēmumi iesniedz PVN pārskatu, tad arī varēs pievienot iesniegumu. Un tālāk jau arī aktīvi komunicēsim, lai uzņēmumiem un cilvēkiem būtu skaidrība,” stāstīja ministrs.
Vitenbergs uzsvēra, ka, izdarot izmaiņas dīkstāves atbalsta modelī, kas paredz to piešķirt nevis konkrētu nozaru uzņēmumiem, bet visiem, kam tas nepieciešams, vairs nebūs nepieciešams saskaņojums Eiropas Komisijā. Savukārt abiem pārējiem atbalsta rīkiem – subsidētām darba vietām un subsīdijām apgrozāmajiem līdzekļiem – Eiropas Komisijā saskaņojums būs jāsaņem.
Šis process aizņemot aptuveni desmit darba dienas. Vitenbergs pauda cerību, ka Ministru kabinets ieceri apstiprinās un uzņēmumi atbalstu varēs saņemt decembra sākumā. Kopumā atbalsta mehānismiem paredzēti 67 miljoni eiro. Vitenbergs prognozē, ka ar šo finansējuma apmēru vajadzētu pietikt.
Paralēli ministrijā strādā pie atbalsta mehānismiem ilgākam periodam. “Pārapmācības. Dažādas programmas, lai cilvēki spētu celt savu kvalifikāciju. Tāpat arī ministrijā veidojam atbalsta mehānismus, kas varētu mainīt šī brīža regulējumu lielveikalu darbībai, jo redzam, ka tuvākajā laikā Covid-19 nekur nepazudīs.
Plānojam arī darbu, lai palīdzētu skaistumkopšanas saloniem un izstrādātu drošības vadlīnijas, lai viņi varētu turpināt darbu.
Esmu diezgan drošs, ka ar mēnesi te nekas nebeigsies,” darbu raksturoja ministrs.
Uz jautājumu, vai skaidrība par atbalsta pasākumiem nav novēlota, jo valstī ārkārtējā situācija rit jau divas nedēļas, Vitenbergs uzsvēra, ka darbs norit raiti. Pretējās domās ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsvēra, ka Covid-19 saglabāšanās bija gaidāma, jo vakcīna tiek solīta vien nākamā gada sākumā.
“Pareizā lietu kārtība būtu bijusi tāda, ka brīdī, kad iestājās kādi saslimstības kritiskie rādītāji, pie kuriem ir jāiedarbina kādi aizliegumi... Tajā pašā laikā ir jābūt skaidrs, ka, piemēram, pie pirmā aizlieguma līmeņa jau uzreiz stājas spēkā kāda konkrēta atbalsta paka. Šobrīd mēs redzam, ka situācija šāda veidā netiek vadīta, un tikai tad, kad mēs redzam, ka ugunsgrēks ir sācies, tad skrienam uz bodi pēc ugunsdzēšamā aparāta,” sacīja Endziņš.
Uzņēmēji esot ieraduši reaģēt operatīvi, un Endziņš pieļauj, ka šajās divās nedēļās, kad valstī ir ārkārtējā situācija, bet atbalsta mehānismi vēl nav pieejami, ir arī tādi uzņēmumi, kas ir spiesti no darbiniekiem atbrīvoties. Tas nozīmē, ka bezdarbnieku loks būs lielāks, nekā tas varēja būt. Viņaprāt, vasara bija pietiekami ilgs laiks, lai šādām situācijām sagatavotos.
Kritiski par valdības nespēju ātrāk rast kopīgu viedokli par atbalsta pasākumiem vērtē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore (LDDK) Līga Meņģelsone. Viņasprāt, pozitīvā puse ir tā, ka atšķirībā no pavasara, atbalsts būs arī, ja ir daļējā nodarbinātība. Tomēr, konfederācija rosina mainīt nosacījumus attiecībā par apgrozījuma krituma atskaites punktu.
“Apgrozījuma krituma atskaites punktam ir jābūt, nevis šī gada mēnešiem (tātad vasaras mēneši un pirmie rudens mēneši), bet pagājušā gada (2019. gada) attiecīgajiem mēnešiem,
kas norāda - uzņēmums pirms pandēmijas bija gana stiprs, jaudīgs un labs nodokļu maksātājs. Un šobrīd tam dēļ pandēmijas ir problēmas.
Šobrīd šis ir viens no strīdus jautājumiem. Tomēr kopumā šis ir jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem vismaz, ja ne uzreiz pārveidoties, bet pēc laika. Tas ir ļoti svarīgi gan cilvēkiem, kas strādā, gan uzņēmējiem. Protams, ka spriedze pieaug. Ja tajā brīdī nezina kāds būs risinājums, tad tas galīgi nepalīdz kopējā situācijā. Otrkārt, ir svarīgi, lai valdība kā komanda šobrīd saprot, ka ir jākoncentrējas uz risinājumu rašanu. Es saprotu, ka valdību veido pieci politiskie spēki, bet augstāka mērķa labad šim darbam būtu jābūt daudz efektīvākam,” norādīja Meņģelsone.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
