Tūrisms, avio un elektronisko sakaru pakalpojumi, arī tirdzniecība internetā ir jomas, kurās Patērētāju tiesību aisardzības centrs visbiežāk konstatējis negodīgu komercpraksi. Līdz šim par lieliem pārkāpumiem lielākais sods, ko varēja piemērot, bija 10 tūkstoši latu. Tagad Saeimai jālemj, vai šo soda apjomu desmitkāršot.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa cer, ka sods darbosies preventīvi un uzņēmēji negodīgi nerīkosies. „Tas, iespējams, atturētu daļu no komersantiem pārkāpumus izdarīt tieši tāpēc, ka zinātu – viņam peļņa var nebūt no pārkāpuma. Līdz ar to ne vienmēr ieguvumu var redzēt tieši piemērotos naudas sodos, bet tajā, ka pārkāpums varbūt netiek izdarīts."
PTAC vērtē, ka sods darbotos vēl efektīvāk, ja tā apmērs būtu saistīts ar nodarītajiem zaudējumiem patērētājam.
PTAC līdz ar jauno likumu varētu iegūt arī lielākas pilnvaras - varētu gan apturēt saimniecisko darbību, gan arī slēgt negodīgo uzņēmēju mājas lapas.
Likuma izmaiņām gan vēl nav piekritusi Darba devēju konfederācija. Tās vadītāja Līga Menģelsone stāsta, ka līdz šim PTAC nevienu reizi nav piemērojis maksimālo sodu 10 tūkstoš latu, tāpēc neredz iemeslu sodu vēl vairāk palielināt. Viņa arī vērtē, ka 100 tūkstoši latu ir nepamatots sods: „Tas nav ne proporcionāls, ne samērīgs, ne arī kādā veidā pamato, kāpēc tieši 100, nevis 75 vai 105. Baiļu faktors nav adekvāts šajā situācijā. Uzskatām, ka, jā, jābūt godīgai komercpraksei. Un godīgie uzņēmēji palīdzēs centram atrast negodīgos."
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan norāda, - ja jau tagad būtu iespējams piespriest 10 tūkstoš latu sodu, centrs to būtu darījis.
Trīs gadu laika sodos un arī aizliegumu nepildīšanas gadījumā iekasētie sodi bijuši 170 tūkstoši latu laikā no 2008. līdz 2011.gadam. Runājot par to, kā varētu izmainīties, Ekonomikas ministrija uzskata, ka sodos samaksātās summas palielināsies. Par to gan skeptisks ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Izmaiņas bija nepieciešamas arī tāpēc, ka ir ieviesti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā rezultātā negodīgas komercprakses lietas bija iespējams skatīt lietas gan rajona, gan administratīvajā tiesā.
