Grozījumi nosaka – turpmāk lēmumu pieņemšanai par dzīvojamo māju vairs nevajadzēs vairākuma atbalstu no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka lēmumus varēs pieņemt mazākās un aktīvākās mājas grupas. EM paredz, ka gaidāmās izmaiņas regulējumā sekmēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par ēkās veicamajiem uzlabojumiem un līdz ar to dzīvojamo māju efektīvāku pārvaldīšanu.
"Neapšaubāmi šāds risinājums noteikti veicinās, pirmkārt, iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Otrkārt, aizsargās cilvēkus, kas vēlas kaut ko darīt ar savu dzīvojamo māju," skaidroja EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
"Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), kas apsaimnieko apmēram 4000 māju Rīgā, uzskata, ka šie grozījumi ir bijuši nepieciešami jau ilgāku laiku. Uzņēmuma ieskatā jaunais regulējums palīdzēs uzlabot māju tehnisko stāvokli.
"Tie ir jautājumi, kas skar remontus, remontdarbu plāna izmaiņas, tie skar uzturēšanas darbus utt. Tas ir tas, ar ko vairums cilvēku ikdienā saskaras," teica RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
Vienlaikus, kā atzina EM pārstāvis, grozījumi neesot "nekāda brīnumnūjiņa". Izmaiņas neatrisinās visas problēmas.
Attiecībā uz lielākiem darbiem, piemēram, māju renovēšanu, kurai nepieciešams bankas kredīts, jau šobrīd faktiski neattiecas likumā noteiktais princips par balsu skaitu, kas nepieciešams izmaiņu veikšanai.
Tas tā ir, jo bankām ir nepieciešamas garantijas, ka lielākā daļa īpašnieku ir gatavi remontam paredzēto naudu arī atdot un kopumā atbalsta remonta veikšanu.
"Swedbank" pārstāve Ilze Kukute norādīja, ka arī gaidāmie grozījumi šajā ziņā situācijā krasi nemainīs. "Mūsuprāt, šādi likuma grozījumi nekādi neveicinās un tomēr nepalīdzēs šo ēku atjaunošanā kaut ko ātrāk izdarīt."
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā atzīmēja, ka gaidāmajiem grozījumiem tāpat pastāv arī riski lēmumu pieņemšanas procesā.
"Ja mēs iedomājamies, ka mazākums šādā veidā var pieņemt lēmumu, tad gan var gadīties, ka būs ļaunprātīgi mēģinājumi kaut kādā veidā iespaidot notikumu gaitu daudzdzīvokļu mājā, gan arī varbūt ne tik ļaunprātīgi, bet nedemokrātiski lēmumi," teica asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Tādēļ asociācija ierosina noteikt, ka mazākuma daļas pieņemtie lēmumi ir jāpaziņo visiem dzīvokļu īpašniekiem, kā arī jāievieš apstrīdēšanas iespēja un tam jādod noteikts laiks.
Pašlaik nav zināms, kad grozījumi stāsies spēkā, jo ar tiem, visticamāk, jāstrādā būs jau jaunajai valdībai un Saeimai.
