Jau pirms priekšlikumu prezentēšanas satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka darba grupa nav izstrādājusi priekšlikumus, lai vērstos pret kādu, jo atslēgvārds esot - kā efektīvāk izmantot to, kas Latvijai ir - ostas. Vienlaikus Matīss arī atzina, ka pārsvarā darba grupa ir fokusējusies uz konkurētspējas palielināšanu.
Kā ostu darbības uzlabošanas priekšnoteikumus Valainis minēja arī ostu darba vērtēšanas metožu maiņu, analizējot ne tikai kravu apgrozījuma rādītājus, bet arī, piemēram, vērtējot ostu pārvaldnieku darbu. Valainis skaidroja, ka šie kritēriji ir jāizstrādā Satiksmes ministrijai, vērtējot gan ostas kopējo darbu, gan pārvaldes, termināļu un rūpniecisko uzņēmumu rādītājus. Tāpat ostām ieteikts atklāti sniegt informāciju, kā arī pastiprināt iekšējo auditu. Piemēram, jāpublicē ostu amatpersonu saraksts, un nepieciešamības gadījumā jāveido Audita komitejas. Tāpat ieteikts pastiprināt ministriju atbildību, izvērtējot savu pārstāvju kompetenci darbam ostu valdēs.
Ostām, slēdzot līgumus ar nomniekiem, ieteikts iekļaut rezultatīvos rādītājus, turklāt tie esot jāiekļauj jau iepriekš noslēgtajos līgumos.
Runājot par Rīgas ostas velkoņu pakalpojumu sfēru, tika norādīts, ka šajā jomā problēmu nav, jo velkoņu pakalpojumu nosacījumi noteikti tikai ārējos normatīvajos aktos. Līdz ar to osta var arī pati sniegt šos pakalpojumus.
Valainis arī norādīja, ka, piemēram, nav atbalstīts priekšlikums par ostu juridiskā statusa maiņu uz valsts uzņēmumiem, jo tad ostas skatīšoties tikai kā nopelnīt, taču tas neesot pareizais ceļš. Tāpat nav atbalstīts priekšlikums par Speciālo ekonomisko zonu un ostu pārvaldes funkciju nodalīšanu, kā arī Rīgas ostas brīvās ekonomiskas zonas paplašināšanu, jo vēl ir brīvas teritorijas.
Lai veicinātu Latvijas ostu konkurētspēju un stabilas investīcijas to attīstībā, darba grupa iesaka veicināt investīcijas ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanā un uzturēšanā, lai nodrošinātu iespēju apkalpot lielāka izmēra kuģus. Tāpat nepieciešams novērst "šaurās vietas" ostās, kā arī jāattīsta to dzelzceļa infrastruktūra un pievedceļi.
Savukārt, lai veicinātu informācijas atklātību, darba grupa atbalsta informācijas par ostu rezultatīvajiem rādītājiem publicēšanu to mājaslapās, tomēr ostu valdēm stingri jāvērtē tās apmērs un detalizācija, ņemot vērā konkurences aspektus.
Šie priekšlikumi tiks nosūtīti ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, bet 27.augustā skatīti Ostu padomes sēdē un tālāk virzīti izskatīšanai valdībai.
Darba grupa analizēja Pasaules Bankas veikto Latvijas ostu izvērtējumu un rekomendācijas attiecībā uz ostu konkurētspējas stiprināšanu, kā arī to pārvaldības veicināšanu. Tāpat darba grupa izvērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Konkurences padomes, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumus, kā arī KPMG un Latvijas Ostu asociācijas veiktos pētījumus.
Matīss uzsvēra, ka Pasaules bankas ziņojums par ostu darbības uzlabošanu, lai arī izmaksāja pāris simtus tūkstošu, tomēr vērtējams pozitīvi, jo rekomendācijas un ieteikumi, kas vērsti uz ostu attīstību ir apsveicami. Savukārt uzlabojot ostu konkurētspēju, līdzekļi atmaksāšoties ar uzviju. Tas esot būtiski situācijā, kur kaimiņvalstis, īpaši Lietuva aktīvi attīsta savu tranzīta koridorus.
Kā ziņots, Satiksmes ministrijas pārstāvji jau ilgāku laiku solīja iepazīstināt ar priekšlikumiem ostu pārvaldības modeļa uzlabošanai, taču līdz šim aizbildinājušies ar jautājuma sarežģītību un iesaistīto pušu viedokļu krasu atšķirību, kā rezultātā ministrijas darba grupas darbs ieildzis.
Jau ziņots, ka bija plānots nākamā gada lielo ostu pārvaldes 10% no ikgadējās iekasētās tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ieskaitīt valsts autoceļu uzturēšanas programmai.
Kārtība, kādā veicami maksājumi valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un izlietojami iegūtie finanšu līdzekļi, paredzēja, ka, sākot ar 2015.gadu, Latvijas lielo ostu pārvaldes veiks maksājumu valsts pamatbudžetā 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.
