Latvijas apņemšanās 2050.gadā kļūt par klimatneitrālu valsti nozīmē ekonomiskās izaugsmes atsaistīšanu no siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanas. Transporta sektora “zaļināšana” ir tikai viens no pasākumiem. Sekojot Lietuvas, Igaunijas un citu Eiropas Savienības valstu piemēram, VARAM Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros no nākamā gada plāno 4500 eiro atbalstu jauno elektromobiļu iegādei un 2250 eiro lietotu elektroauto un tā saucamo spraudņa hibrīdauto iegādei.
„Galvenais šī instrumenta mērķis ir iekustināt elektroauto vai zemu emisiju auto tirgu. Tas ir galvenais, lai mēs pamazām vai straujāk savās izvēlēs atteiktos no iekšdedzes dzinēju transporta,” pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs no „Attīstībai/Par”.
Atbalsta maksājumiem 2022. un 2023.gadā vai līdz to pilnīgai izmantošanai paredzēti 10 miljoni eiro.
Plānotais risinājums paredz, ka granta tiešais saņēmējs jaunu elektromobiļu un hibrīdu pirkumā būs dīleris jeb oficiāli pilnvarots auto ražotāja pārstāvis. Savukārt lietotu elektromobiļu segmentā tie būs komersanti, kas iekļauti transportlīdzekļu tirgotāju reģistrā. Tādējādi nepieļaušot, ka granta maksājumu atbalstu saņemtu pelēkās zonas darboņi.
Tāpat šis atbalsta maksājums neattieksies uz privātpersonu savstarpējiem darījumiem, jo to pārbaude un reģistrēšana būtu liels slogs. „Nevajag radīt jaunas sarežģītas birokrātiskas struktūras, veidojot jēgpilnu un mērķētu politiku,” sacīja ministrs.
Lai gan šī grantu programma ir slavējama iniciatīva, būtisks trūkums ir, ka atbalsts elektroauto iegādei paredzēts tikai privātpersonām un valsts struktūrām, norādīja Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs. No Latvijā pašlaik reģistrētajiem zemu emisiju auto tikai desmitā daļa ir privātpersonu īpašumā, pārējie ir tieši uzņēmumu autoparkos.
Tāpat, pēc Kulberga domām, plānotais atbalsta maksājums ir par mazu. Piemēram, Lietuvā to jau paredz celt līdz 6000 eiro. Tāpat esot jādomā par papildus nodokļu stimuliem.
„Ar 4500 eiro jūs elektroauto pietuvināt iekšdedzes dzinēja auto izmaksām. Tā rupji runājot, ir nepieciešami 8000 līdz 9000 eiro kopējais atbalsta lielums, kas izmērāms naudā vai labumā, lai elektromašīna kļūtu līdzvērtīga pilnās izmaksās. Eiropā vidēji atbalsts ir 6800 eiro. Ja kombinācija būtu PVN atbrīvojums līdz 100% un šis atbalsts, mēs vidēji nonāktu pie 7500 eiro. Tādā gadījumā elektromašīnas kļūtu daudz konkurētspējīgākas ar iekšdedzes dzinēju auto un tas ļautu Latvijā ievest vairāk elektroauto – gan lietotas, gan jaunas,” skaidroja Kulbergs.
Pašalik Latvijā reģistrēti 1559 elektroauto – ļoti niecīgs skaits kopējā autoparkā. Tāpēc ideju par atbalsta mehānismu elektrisko automobiļu iegādei slavē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tās pārstāve Ieva Bērziņa Latvijas Radio uzsvēra – jo vairāk elektrisko auto un spraudņa hibrīdu auto, jo sabalansētākas izmaksas par uzlādes vietu uzturēšanu.
„Latvijā aizvien vairāk tiek reģistrēti arī lietoti elektroauto, un tas ir pozitīvi. Pieaugot elektrisko automašīnu parkam, aug arī uzlāžu skaits. Vidēji dienā mūsu staciju tīklā tiek veiktas 70 līdz 80 uzlādes. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugums ir par apmēram ceturtdaļu. Elektrotransports ienāk mūsu dzīvē, pateicoties atbalsta pasākumiem, šī tendence turpinās augt un līdz ar to mūsu tīklam vajadzēs mazākas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas,” sacīja Bērziņa.
Paredzēts, ka VARAM jau drīzumā skatīšanai valdībā virzīs informatīvo ziņojumu par plānoto atbalstu dabai draudzīga transporta iegādei.
