Darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam dalībnieki konceptuāli vienojās palielināt trīs lielāko slimnīcu pamatkapitālu.
“Veselības nozarei piešķirs papildu 14 miljonus eiro, kas ir nepieciešami, lai papildinātu pamatkapitālu trīs svarīgākajām slimnīcām – Stradiņa slimnīcai, Austrumu slimnīcai un Bērnu klīniskajai slimnīcai. Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai slimnīcas būtu sagatavotas un gatavas gadījumā, ja pandēmija attīstīsies,” pastāstīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Tāpat nolemts, ka Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecības nozarei novirzīs 45,5 miljonus eiro. “35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs. 5 miljonus eiro plānots novirzīts arī daļējai kredītprocentu dzēšanai, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu,” pastāstīja Jarockis.
Pieci miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimnieku finanšu līdzekļu pieejamībai.
Darba grupa arī vienojās, ka pašvaldības būs tiesīgas saņemt valsts budžeta aizdevumus pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, ja kapitālsabiedrības apgrozījums Covid-19 krīzes dēļ būs samazinājies par vairāk nekā 50%.
Atzinīgi par papildinājumiem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtēja lēmumu atbalstīt lielos uzņēmumus: “Viņi ir tāds Latvijas mugurkauls un lieli vilcēji, līdz ar to ir svarīgi palīdzēt viņiem. Tā programma, kas šodien izstrādājās, izskatās cerīga.”
Endziņš arī norādīja uz papildu risinājumu dīkstāves pabalstiem: “Un šodien arī plašu rezonansi ieguva jautājums par valdes locekļu atlīdzībām. Kā zināms, pirms tam dīkstāves pabalstiem nekvalificējās valdes locekļi. Daudzos mazos uzņēmumos valdes loceklis pats ir arī darbinieks. Daži tikai ģimenes uzņēmuma gadījumā, un sanāca, ka viņi līdz šim dīkstāves pabalstam nekvalificējās.”
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzinīgi vērtēja papildu atbalstu dīkstāvē esošajām ģimenēm ar bērniem. “Svarīgi, ka tās ģimenes, kurām ir dīkstāves pabalsti saņemti, vērtēs to, ka katram bērnam ģimenē būs uz rokas 50 eiro pabalsts. Tas ir nopietni un vajadzīgi. Jo var būt dīkstāves pabalsts, kas ir 700 eiro uz rokas, kas ir no 954 eiro bruto algas. Tai pašā laikā algas varēja būt arī augstākas. Ja ģimenei ir pietiekami bērnu skaits, ja to ignorē, protams, ir ļoti sāpīgi,” skaidroja Baldzēns.
Desmit atbalsta rīki
LTRK vadītājs uzsvēra, ka temps, kā visi strādā, ir milzīgs. Pašlaik ir izstrādāti un iedarbināti vairāk nekā desmit atbalsta rīki divu nedēļu laikā, un liela daļa no tiem saskaņota ar Eiropas Komisiju.
“Ja mēs spētu strādāt ikdienā vismaz uz pusi tik ātri, tad mēs jau sen labklājības ziņā būtu virs Singapūras, es domāju.
Protams, ka temps nozīmē to, ka par visām dimensijām neizdodas uzreiz aizdomāties vai atrast labākos risinājumus. Līdz ar to noteikumi ir, bet tie visu laiku pilnveidojas, labojas,” sacīja Endziņš.
Šīs dienas vadības grupas ierosinājumi ir tikai konceptuāli pieņemti. Gala lēmumu pieņemts valdība, kad katra ministrija būs sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā nepieciešamos dokumentus.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija.
