Dienas notikumu apskats

Tiesu priekšsēdētāji nevēlas amata termiņu ierobežojumus

Dienas notikumu apskats

Bijušie Katalonijas valdības locekļi, kas atrodas ieslodzījumā, cer izkļūt brīvībā

Pirmspensijas vecumā darbu atrast visvairāk traucē veselības problēmas

Pirmspensijas vecumā darbu atrast visvairāk traucē veselības problēmas

Cilvēkiem virs 50 gadu vecuma darba meklējumos visvairāk traucē veselības problēmas, neatbilstoša izglītība un bailes. Tā konferencē par pirmspensijas vecuma cilvēkiem darba tirgū norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. No mazliet vairāk nekā 60 tūkstošiem reģistrēto bezdarbnieku šobrīd 23 tūkstoši ir vecumā virs 50 gadiem. Lai gan bezdarbnieku skaits samazinās ekonomiskās izaugsmes dēļ, pirmspensijas vecuma cilvēkiem joprojām darbu atrast ir grūtāk.

“Es nekad dzīvē nedomāju, ka es būšu senioru vecumā. Senioru vecums ir klāt,” saka Rīgas aktīvo senioru alianses valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare. Viņas vadītā biedrība palīdz cilvēkiem virs 50 gadu vecuma integrēties darba tirgū.

Viens no darbības virzieniem, ar ko Mackare lepojas, ir bērnu aprūpes kurss, kas ļauj strādāt par auklīti: “Mums ir saraksts – vairāk nekā 105 vecmāmiņas ir apmācītas. Un mēs palīdzam. Mēs palīdzam bērnus izņemt [no skolas], varbūt aizvest uz nodarbībām. Var arī ģimenei palīdzēt kā auklītes bērniem no pusotra gada vecuma.”

Tas ir viens no piemēriem, kā pirmspensijas vecuma cilvēki var iekļauties darba tirgū. Par šo tēmu Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību rīkoja plašu konferenci. Tajā sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka cilvēku mūža ilguma pieaugums un jauniešu skaita samazināšanās novedīs pie tā, ka būs jāstrādā līdz pat 75 gadu vecumam.

“Lai pensiju sistēma stabili strādātu, jābūt divreiz vairāk nodarbināto nekā pensionēto cilvēku.

Šīs lietas saliekot kopā, mēs saprotam, ka, patīk vai nē, bet tam darbspējas vecumam būs jāiet uz priekšu, un tie ir 75 gadi. Tātad cilvēks 65 gados aizies pensijā, bet viņš turpinās strādāt ar zemāku slodzi,” norāda Leiškalns.

Garāks darba mūžs nozīmē, ka vecākiem cilvēkiem jāapgūst prasmes, kas darba tirgum vajadzīgas šobrīd. Šādas programmas piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra. Tās direktore Evita Simsone norāda, ka šobrīd no aptuveni 60 tūkstošiem reģistrēto bezdarbnieku 23 tūkstoši jeb 38% ir vecumā virs 50 gadiem.

Lai gan bezdarbnieku skaits šogad ir krietni sarucis valsts ekonomiskās izaugsmes dēļ, pirmspensijas vecuma cilvēku īpatsvars bezdarbnieku vidū pēdējos gados mazliet pieaug.

Simsone norāda, ka cilvēkiem virs 50 gadu vecuma visvairāk darba tirgū traucē iekļauties veselības problēmas, mūsdienām neatbilstoša izglītība un arī bailes: “Es šeit redzu ļoti lielu mūsu karjeras konsultantu gan izaicinājumu, gan darba ieguldījumu, lai viņi iedrošinātu šos cilvēkus, lai pārliecinātu kaut vai tikai mēģināt, neatteikties no savām iespējām pirms mēģināšanas.”

Pirmspensijas vecuma cilvēku neiekļaušanos darba tirgū par problēmu uzskata arī Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Viņš cer, ka palīdzēs nākamgad veselības jomai papildus piešķirtā nauda, kas domāta rindu īsināšanai uz veselības aprūpes pakalpojumiem: “Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki, gaidot uz kādu izmeklējumu, ir ārā no darba tirgus. Ir tā, ka, gaidot rindā, cilvēkiem rodas arī invaliditāte. Praktiski novēršot šīs lietas, tad arī tā situācija uzlabotos.”

Reirs uzsver, ka veselības saglabāšanai jāseko līdzi arī drošībai darbavietā. Ministrs norāda, ka šajā jomā liela nozīme ir Valsts darba inspekcijas uzraudzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt