97 769 - tik Latvijā maija beigās bija oficiāli reģistrētu bezdarbnieku. NVA atzīmē, ka pirmo reizi, kopš krīzes iespaidā bez darba palikušo skaits strauji pieauga, tas atkal noslīdējis zem 100 tūkstošu robežas.
Tā ir svarīga psiholoģiskā robeža, norāda Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. „Salīdzinot ar gadu atpakaļ, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 22 vai 23 tūkstošiem. Mēs, protams, nezinām, cik daudzi no tiem ir aizbraukuši un cik daudzi atraduši darbu, bet bezdarbnieku skaits samazinās, un tas ir labi,” saka Hazans.
Maijā bezdarbnieku skaits identiski krities arī pērn, jo šajā laikā sākas sezonas darbi, atzīmē eksperts.
Hazana ieskatā ir grūti prognozēt, vai rudens pusē bezdarbs atkal neuzkāps virs 10%. Tas atkarīgs gan no norisēm Eiropas valstīs, uz kurām eksportējam, gan no tā, kas notiks ar "Liepājas metalurgu".
Grūtībās nonākušo metalurģijas uzņēmumu, kas nodarbina vairāk kā 2000 cilvēku, kā faktoru min arī „SEB bankas” eksperts Edmunds Rudzītis. „Tad varētu gaidīt, ka šī tendence uz laiku apstājas un [reģistrētais bezdarbs] atkal varētu būt virs 10%, bet kopumā pašreizējie rādītāji liecina, ka bezdarba līmenim arī gada nogalē vajadzētu saglabāties zem 10%. Jaunradīto darba vietu skaits tomēr turpinās palielināties, kaut gan skaitliski varbūt mazāk kā pērn," prognozē eksperts.
"Bet kopējā tendence joprojām izskatās pozitīva,” saka Rudzītis.
Viņš arī norāda - bezdarba kritumam turpinoties, atsevišķās nozarēs jau ļoti drīz sāks trūkt darba roku un vakances aizpildīt būs arvien grūtāk.
Skeptiskāk situāciju vērtē ekonomiste Raita Karnīte. Viņasprāt, jaunākie rādītāji pamatā skaidrojami ar pagaidu darbu pieaugumu vasaras sezonā un par ievērojamu bezdarba samazinājumu vēl ir pāragri priecāties. „10% ir augstāks rādītājs, nekā nepieciešams veselīgai tautsaimniecībai. 6-7% būtu ļoti labs bezdarba līmenis, lai gan, protams, katrs bezdarbnieks ir problēma. Bet tas būtu tāds augošai ekonomikai piemērots līmenis. Bet 10% ir nedaudz par augstu,” uzsver Karnīte.
Karnīte ir arī piesardzīga par to, kad Latvija šo 6-7% bezdarba līmeni varētu sasniegt.
Viņas ieskatā, ekonomikas attīstība nav tik strauja, lai tuvākajā laikā varētu gaidīt intensīvu darba vietu pieaugumu.
NVA pieprasījumu pēc darbaspēka patlaban vērtē kā mērenu, ko palielina sezonas darbi tirdzniecībā, būvniecībā un transporta nozarē. Ar jaunāko bezdarba statistiku aģentūra nāks klajā rīt, solot, ka vismaz oficiālie bezdarba rādītāji būs vēl zemāki kā iepriekš.
