Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, ārvalstu investīcijas šī gada pirmajā pusgadā bija 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas nozīmē, ka investīciju apjoms ilgtermiņā saglabājas vidējā līmenī. Joprojām visaktīvāk naudu Latvijā iegulda uzņēmēji no Lietuvas un Igaunijas, arī Zviedrijas un Vācijas. Savukārt Krievijas investoru ieguldījumi turpina samazināties.
Krievijas investīcijas Latvijas ekonomikā sarūk jau kopš 2018. gada, kad notika Latvijas finanšu sistēmas revīzija, bet tagad investīcijas samazinās sankciju dēļ. Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs skaidroja:
"Ilgtermiņā tomēr Krievija nav nemaz lielākais partneris un nav tik svarīgs bijis. Krievijas uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars ir tikai aptuveni 8% no kopējā, un tas šobrīd krītas. Pieņemsim, ja pirms kāda gada, diviem bija 11% no visām investīcijām, tad šobrīd tikai 8%. Protams, ir tāda grupiņa, no kurām ieplūst visvairāk investīcijas – tās ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija, Lietuva, piemēram, Zviedrija, ir izteikti lielākais partneris ilgtermiņā, arī vislielākais uzkrāto investīciju īpatsvars, arī Vācija ir diezgan liels [partneris], un tad pārējās valstis ir mazāk.
Tur ir profesionālie pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, diezgan daudz ir investēts vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tāpat arī apstrādes rūpniecībā, arī operācijās ar nekustamo īpašumu."
Ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka šogad Latvijā darbu sākuši mazāk jaunu rūpniecības projektu, bet aktīvi turpinās biroju celtniecība Rīgā:
"Latvijā tieši ar biroju attīstību ļoti izteikti nodarbojas Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. Rūpniecība – tur vairāk būs investīcijas no Ziemeļvalstīm, no Vācijas. (..) Un iespējams, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mierīgāk uztver šos tā saucamos ģeopolitiskos riskus."
Vaicāts, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku varētu atstāt Krievijas opozīcijas mediju, piemēram, "Doždj", ienākšana Latvijā, Strautiņš sacīja: "Tātad ir runa par Krievijas opozīcijas medijiem, kas bēg no Krievijas. Interesants notikums, bet es nedomāju, ka viņu darbības apjoms būtu tik liels, lai tas jebkādā veidā ietekmētu Latvijas ekonomikas kopējos skaitļus. Jājautā, vai Krievija ir bijusi vispār nozīmīgs tiešo investīciju avots. Es teiktu, ka krievu izcelsmes uzņēmēji caur saviem uzņēmumiem Kiprā, Nīderlandē un citur – jā, ir daudz ko darījuši dažādās nozarēs rūpniecībā, piemēram, "Food Union", Liepājā "iCotton", arī Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.
Nākotnē pieļauju, ka no Krievijas puses tiešām nekādas lielas investīcijas nenāks. Viens ir politiskie faktori, lielāka piesardzība pret naudu, arī tas, ka tur vienkārši naudas ir un būs mazāk.
Vēl jāņem vērā arī, protams, tas, ka pasaules ekonomikā kopumā nav laba situācija. Eirozonā pavisam noteikti būs recesija. Tur ir dažādi faktori – gan Krievijas tirgus zaudēšana, gan arī enerģijas cenu ietekme, kas ir daudz skarbāka nekā citur pasaulē. Ja ir ekonomikā recesija, tad tas ietekmē investīcijas, kas ir tāda svārstīga ekonomikas komponente un, protams, līdz ar to tas varētu ietekmēt arī investīcijas no mūsu partnervalstīm – no Ziemeļvalstīm, no Vācijas, no ASV. Paši investēs mazāk, un arī loģiski, ka Latvijā tā nauda varētu atnākt mazāk un plus vēl, iespējams, arī reģiona riski.
Ir riski, kurus mēs iepriekš, iespējams, nenovērtējām. Tas rada stresu, protams, var traucēt investīciju piesaistē, bet Krievijas armijas lielas daļas faktiski bojāeja, Ziemeļvalstu tuvošanās NATO, Vācijas ārpolitikas maiņa, – tas viss mūsu drošību uzlabo."
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska stāstīja, ka investoriem izšķiroši būs nevis ģeopolitiskie faktori, bet darbaspēka pieejamība: "Mēs redzam, ka joprojām investoru interese par Latviju eksistē un skaidrs, ka investori skatās un pēta, un kas viņiem ir svarīgi, vai Latvijā spēj nodrošināt atbilstošu darbaspēka gan kapacitāti, gan atbilstošu iemaņu līmeni. Un tas ir bieži vien, pēc kā ārvalstu investori vērtē, vai ieguldīt Latvijā vai neieguldīt, līdz ar to tas viennozīmīgi ir tas, uz ko Latvijai būtu jāvērš ļoti liela uzmanība.
Ja mēs runājam par cilvēku masas papildināšanu, tur ir divi atslēgas punkti – viens ir gudrā migrācija, un otrs ir esošo cilvēku pārkvalifikācija, lai viņi varētu izpildīt, ko no viņiem sagaida. Kā mēs par to domāsim, būs atslēga īstenībā mūsu spējai piesaistīt ārvalstu investorus Latvijā."
Globālie faktori – kovida pandēmija un karš Ukrainā – ietekmē arī citas valstis, bet, tā kā energoresursu cenas Eiropā ir augstākas, visticamāk, Latvija tuvākajā laikā nebūs interesanta energoietilpīgiem ārvalstu uzņēmumiem.
