Sadaļas Sadaļas

Pirmajā pusgadā azartspēļu ieņēmumi samazinājušies par 26%

Pandēmijas ierobežojumu ietekmē 2021. gada pirmajā pusgadā azartspēļu ieņēmumi samazinājušies par 26%. Finanšu ministrijā norādīja, ka pirmajā pusgadā iekasēti 7 miljoni eiro, kas ir par teju 16 miljoniem eiro mazāk, nekā bija plānots.

Pirmajā pusgadā azartspēļu ieņēmumi samazinājušies par 26%Linda Zalāne

Latvijā pašlaik azartspēles organizē 17 komersanti, no tiem desmit organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, bet 13 – interaktīvās azartspēles. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 2900 strādājošo. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norādīja, ka pandēmija nozari ievērojami ietekmējusi.

„Ja mēs aplūkojam sešu mēnešu rezultātus, tad faktiski klasisko azartspēļu vietas strādājušas 16 dienas. Tas ietekmē kopējos rezultātus. Protams, interaktīvo azartspēļu darbība nav apstājusies. Atšķirībā no pagājušā gada, kad aptuveni divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles netika piedāvātas, šogad tās ir strādājušas nepārtraukti. Tas arī parādās rezultātos, ka faktiski kopējie ieņēmumi, kas sešu mēnešu laikā ir, ir no interaktīvo azartspēļu darbības,” stāstīja Birne.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības biedrs, SIA "11.lv" valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers pastāstīja, ka šī gada pirmajā pusgadā interaktīvo azartspēļu nozare augusi aptuveni par 5%.

„Tendence joprojām ir augoša, bet tā ir līdzīgos apmēros, kā tas ir vēsturiski pēdējos gados. Ja mēs salīdzinām ar pēdējo ceturksni pirms pandēmijas, tad kopējais azartspēļu apjoms Latvijā ir krities par divām trešdaļām. Tas ir ļoti būtiski.

Proti, nevar teikt, ka visi, kas iepriekš spēlēja zemes spēles, tagad spēlē interaktīvās azartspēles internetā.

Tas kritums ir ārkārtīgi būtisks. Pat ja kādi klienti ir no zemes aizmigrējuši uz internetu, tad tas nekādā veidā nav kompensējis to apmēru, kas bija novērojams pirms pandēmijas,” stāstīja uzņēmējs.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis Arnis Vērzemnieks norādīja, ka pēc ilgstošas dīkstāves jūnijā atvērās tikai 63 spēļu zāles. Tā ir ļoti maza daļa, jo pirms pandēmijas darbojas vairāk nekā 270 spēļu zāļu.

„Iemesls tāds, ka vienkārši nav klientu. Būtisks klientu samazinājums sākās jau, es teiktu, pirms pandēmijas, kad tika ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, kad klientu skaits nokritās diezgan strauji par 20–25%. Tad, protams, nāca pandēmija, kā arī jāņem vērā, ka no šī gada vidus šajā reģistrā ir iekļauti uzturlīdzekļu nemaksātāji, kas ir apmēram 40 tūkstoši, un tas arī dod lielu iespaidu,” stāstīja Vērzemnieks. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča informēja, ka pirms pandēmijas nodokļu ieņēmumu apjoms no azartspēlēm bija ar stabilu izaugsmi. Nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība ir izlozes un azartspēles, pirms pandēmijas apgrozījums ik gadus pieauga par 9–10%. Lejupslīde sākās 2020. gadā, un tā aizvien turpinās.

„Ja mēs salīdzinām ieņēmumus, kurus nodrošināja pirmajā pusgadā, tad 2019. gadā tie bija 20 miljoni eiro šim nodoklim. 2020. gadā jau 15 miljoni eiro, bet 2021. gadā tikai 7,03 miljoni eiro.

Faktiski par divām trešdaļām šie nodokļu ieņēmumi ir sarukuši,” norādīja VID darbiniece.

Tas iet roku rokā ar to, ka pandēmijas izraisītās krīzes dēļ aptuveni puse no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem prasījuši atbalstu no valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt