Pirmais ceturksnis Latvijas ostām sācies ar pozitīvu dinamiku; nākotnē tranzīta kravu apjoms samazināsies

Pirmais ceturksnis Latvijas ostām sācies ar pozitīvu dinamiku, bet nākotnē kara Ukrainā un sankciju dēļ tranzīta kravu apjoms samazināsies. Lai gan šogad tranzīta nozarē un arī ostu darbībā vērojama pozitīva dinamika, skaidrs, ka karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas ilgākā laika posmā ietekmēs kravu apjomus.

Satiksmes ministrijas operatīvie dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās ogļu un naftas produktu kravas, sankciju ietekmē būtiski samazinājušās ķīmiskās un minerālmēslu kravas, savukārt palielinājies konteinerkravu apjoms.

Pirmais ceturksnis Latvijas ostām sācies ar pozitīvu dinamiku; nākotnē tranzīta kravu apjoms samazināsies
00:00 / 04:51
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā satiksmes nozares pārstāvju delegācija viesojās Kazahstānā, un sadarbība ar Vidusāzijas valstīm dzelzceļa un ostu pārvadājumos ir virziens, kas varētu attīstīties arī turpmāk.

 

ĪSUMĀ

  • Šogad Rīgas ostā pārkrauts par 7 līdz 10% vairāk kravu nekā gadu iepriekš.
  • Satiksmes ministrija rēķinās, ka izbeigsies kravu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas; strādā, lai piesaistītu kravas no Vidusāzijas.
  • Bankas “Citadele” ekonomists: vietējo kravu daudzums ostās palielināsies, bet tranzīta kravu skaits samazināsies.

Šogad Rīgas ostā pārkrauts par 7 līdz 10% vairāk kravu nekā gadu iepriekš

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš pastāstīja, ka šogad Rīgas ostā pārkrauts par 7 līdz 10% vairāk kravu nekā gadu iepriekš un galvenais pieaugums bijis konteinerkravu segmentā. 26% no Rīgas ostā pārkrautajām kravām bija mežsaimniecības kravas.

“Labā ziņa ir tā, ka gan saistībā ar Covid-19, gan ģeopolitiku, gan arī karu Ukrainā, šobrīd ostā nekas apgāzies nav, ja tā vienkāršos vārdos varētu izteikties. Tā kā šai ziņā mēs skatāmies pozitīvi. Kokmateriāli un graudaugi – tās ir pamatkategorijas, kas ir šogad un tam ir saistība ar karu Ukrainā. Tas ir konteineru segments, jo ļoti 

daudzas kompānijas, pirmkārt, aiziet no Krievijas tirgus un atsakās strādāt ar Krievijas ostām,

līdz ar to tās kopš kara sākuma cenšas evakuēt no Krievijas ārā savus konteinerus, un mūsu ģeogrāfija dod mums to iespēju šīs kravas apstrādāt. Atjaunojusies ir kruīzu satiksme. Kuģi ir izvēlējušies papildu maršrutus tiem kruīzu operatoriem, kuri aizgājuši no Pēterburgas. Bet, no otras puses, vienai lielai daļai pasaules karš Ukrainā ir karš Eiropā, līdz ar to viņi uzskata, ka tieši uz Baltiju braukt ir bīstami,” skaidroja Zeltiņš.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka, vērtējot tranzīta nozares šī gada pieaugumu, jāņem vērā, ka pēdējos divos gados tranzīta kravu apjoms sastādīja tikai pusi no apjoma, kāds bija pirms tam.

“Šogad dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms ir nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet jāņem vērā, ka pagājušogad līmenis bija ārkārtīgi zems. Šī gada kāpums ir pret zemiem kravu apjomiem. Un, pirmkārt, ir loti, ļoti augušas energoresursu cenas, tai skaitā ogļu cenas un līdz ar to ir pieprasījums pēc šiem resursiem. Otrkārt, kad sākās karš Ukrainā, kamēr tika apspriestas sankcijas, pieauga eksports no Krievijas.

Kamēr var eksportēt, tikmēr eksportē dažāda veida resursus, piemēram, arī ogles pēdējos divus mēnešus gājušas caur Latvijas ostām.

Krievija cenšas eksportēt, ko var, kamēr nav ieviestas sankcijas,” stāstīja Mārtiņš Āboliņš.

Satiksmes ministrija rēķinās, ka izbeigsies kravu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas; strādā, lai piesaistītu kravas no Vidusāzijas

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) teica, ka ministrija šobrīd strādā, lai piesaistītu kravas no Vidusāzijas. Viņš arī norādīja, ka katrai Latvijas ostai ir sava specifika.

“Liepāja vairāk orientējas uz vietējām kravām, savukārt Ventspils un Rīga lielākā mērā ir atkarīgas no kravu importa un tranzīta. Un šobrīd kopējie rādītāji ir labi visās trijās ostās gan akmeņogļu pārvadājumu jomā, gan naftas produktu pārvadājumu jomā. Bet šobrīd vēl spēkā ir tā sauktie vecie līgumi, kuru ietvaros nāk kravas no Krievijas, bet šo līgumu darbības termiņi tuvojas beigām,” pastāstīja Linkaits.  

Tāpat arī gaidāmais naftas un naftas produktu embargo atstāšot savu ietekmi uz kravu plūsmu, un

Satiksmes ministrijā rēķinās, ka vispār varētu izbeigties kravu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas puses.

“Gan arī strādājam ar mūsu Vidusāzijas partneriem, lai piesaistītu papildu kravas. Šobrīd redzam, ka pieaug kravu apjomi no Kazahijas, arī no Uzbekijas, bet tie, protams, ir ļoti lielā mērā atkarīgi no tā, vai Krievija atļauj šīm kravām virzīties cauri savai teritorijai,” teica Linkaits.

Bankas “Citadele” ekonomists: vietējo kravu daudzums ostās palielināsies, bet tranzīta kravu skaits samazināsies

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka arī turpmāk palielināsies vietējo kravu daudzums ostās, bet tranzīta kravu skaits samazināsies.

“Jau mēs redzējām būtisku kravu kritumu iepriekšējos gados, jo Krievija vienkārši attīstīja savu infrastruktūru. Protams, ka šobrīd nāk sankcijas pa virsu, nāk pa virsu ekonomisko attiecību saraušana. Krievijai, domāju, arī pārskatāmā nākotnē cerēt uz kaut kādiem kravu apjomiem nav nekāda pamata. Jebkuras kravas, kas nāk no Kazahstānas, viņām jānāk cauri Krievijai, līdz ar to kaut kādai sadarbībai jābūt ar Krievijas pusi un tas, protams, šobrīd ir ļoti liela jautājuma zīme.

Mēs pat redzam, ka šogad konteineru kravas no Ķīnas nāca uz Eiropu, pat tur rodas problēmas šī konflikta dēļ.

Cerēt, ka mēs varam caur Krieviju eksportēt kaut kādas citas kravas, tas varētu būt ļoti sarežģīti,” norādīja Āboliņš.

Tranzīta nozare būs viena no jomām, ko karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs visvairāk, jo daudzas kravas Latvijā tiek ievestas pa dzelzceļu caur Krieviju un Baltkrieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt