Veikalā ''Rimi'' Valdemāra ielā pie pašapkalpošanās skenera vispirms jāreģistrē klienta karte un tad tiek izgaismots skeneris, kura ekrānā parādās pircēja vārds. Ejot cauri veikalam, ik pa laikam var noskenēt kādu preci. Tas jādara, pavēršot svītra koda lasītāju pret kodu un nospiežot vienīgo pogu uz aparāta. Pie izejas skeneris jānovieto tam paredzētā vietā un pie kādas no kasēm atkal jāreģistrē klienta karte. Tas automātiski uzrāda noskenētās preces un ļauj par tām samaksāt. It kā diezgan vienkārši, bet tomēr nedaudz jāpiedomā. Pašapkalpošanās skeneri ''Rimi'' veikalos ir pilotprojekts, stāsta ''Rimi Latvia'' vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova:
„Šobrīd norisinās pilotprojekts. Tuvāko mēnešu laikā mēs plānojam apkopot rezultātus un tad skatīsimies atbilstoši rezultātiem, kurā veikalā varēsim ieviest.
Veikalos šobrīd ir pieejami risinājumi, kuri uzlabo iepirkšanās procesu, piemēram, mobilā lietotne, elektroniskās cenu zīmes, kā arī tuvākā mēneša laikā plānojam atklāt ''Rimi'' i-veikalu.”
''Rimi'' gan nav vienīgais, kas strauji attīsta veikala digitalizācijas plānu. Arī veikalu tīkls ''Maxima'' turpina ieviest digitālus risinājumus. Piemēram, vairākos veikalos šobrīd pieejams rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību nosaka, ka precei tuvojas derīguma termiņa beigas. Tad šis produkts tiek izvietots priekšplānā, lai to ātrāk izpirktu. Tādā veidā samazina pārtikas atkritumus. Turklāt vienā veikalā ir ierīce, kas mobilā aplikācijā darbiniekiem nosūta signālu par to, ka ir jāpapildina kāds plaukts.
„Šobrīd viennozīmīgi varam teikt, ka tas tikai un vienīgi atvieglo gan pircēju, gan arī mūsu pašu darbinieku ikdienu. Patiesībā arī vides ilgtspējībā jeb cieņā pret vidi tas ir tikai ieguvums. Pašapkalpošanās kasu skaits un tradicionālo ir gandrīz līdzvērtīgā apjomā, kas nozīmē to, ka cilvēkiem šis paradums ir kā standarts – doties norēķināties pašam un sverot pašam šos iepirkumus. Tā kā, jā,
es pieļauju, ka šī tendence nākotnē varētu būt vēl vairāk izteikta, ka cilvēki dosies iepirkties arvien vairāk pie pašapkalpošanās kasēm,” spriež „Maxima Latvia” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Kamēr lielie veikalu tīkli ievieš arvien vairāk jaunu digitālo risinājumu, mazie to darīt nesteidz. Pagaidām tajos nav pat pašapkalpošanās kasu. Latvijas Tirgotāju savienības veikalu tīkla „Lats” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis stāsta, ka drīzumā mazie veikali būs spiesti tās ieviest. Nozarē ir izteikts kvalificētu darbinieku trūkums. Tomēr veikalos ar vienu kasi ir grūti integrēt pašapkalpošanās iekārtu.
„Veikalnieka ieguvums, protams, ir tāds, ka ietaupa naudu uz darbaspēku. Kases neslimo, kasēm nevajag atvaļinājumus, kasēm nav slimības lapu. Savukārt pircējam ir divējādas lietas – jaunieši šīs kases pieņem labprāt. Grūtības ir ar senioriem, ja pastāv norēķinu sistēma automātiskajām kasēm ar karti un ar skaidro naudu. Mans viedoklis ir tāds, ka ir jābūt risinājumam ar skaidro naudu, kas ir protams, dārgāk. Ar karti atkal ir tā, ka ne visiem cilvēkiem ir konti bankās. Līdz ar to mēs viņus spiedīsim iet uz bankām un tās atkal ir papildu izmaksas cilvēkiem,” klāsta Okmanis.
Veikalu tīkla „Lats” pārstāvis stāsta, ka, visticamāk, drīz veikalos vairāk parādīsies pašapkalpošanās kases. Turklāt viņš stāsta, ka noderīgi būtu veikaliem pāriet uz digitālām cenu zīmēm. Tādā veidā var ietaupīt resursus. Šādas cenu zīmes jau pieejamas dažos ''Rimi'' veikalos.
Latvijas Radio uzrunāja arī veikalu tīklu „Lidl”. Uz jautājumu par digitalizācijas plāniem Latvijā, veikala pārstāvis atbildēja, ka vēl neko konkrētu pateikt nevar. Tomēr tas taps zināms jau drīzumā.
