Likuma mērķis nav noteikt ierobežojumus pārdevējiem, bet gan ieviest filtru, kas veicinātu zemes īpašumu konsolidāciju, veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju un aizsargātu tos, kuri zemi apsaimnieko, - tā par jaunajiem grozījumiem saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Latvijā šobrīd ir divi miljoni hektāru apstrādājamas lauksaimniecības zemes. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) veikusi aprēķinus, ka no tiem 350 tūkstoši hektāru ir neapstrādāti, bet nākotnē varētu tikt efektīvi apsaimniekoti, ja nonāktu darbīgās rokās.
„Mēs iebilstam pret to, ka zeme kā nacionālais resurss tiek nesaimnieciski izmantota. Ja ilgstošā laika periodā zeme stāv neapsaimniekota, tā zaudē savu vērtību, atsevišķos gadījumos tiek transformētas uz cita veida izmantošanu,” norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Vairākas lauksaimnieku organizācijas jau ir apņēmušās pulcēties pie Ministru kabineta, lai paustu atbalstu likuma tālākajai virzībai un pievērstu uzmanību problēmas aktualitātei. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe uzsver, ka lauksaimniekus uztrauc iespējamā vilcināšanās ar viņiem tik nozīmīgo likuma grozījumu apstiprināšanu.
Savukārt asu kritiku likuma grozījumiem pauž Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmums "ActusQ". "ActusQ" direktore Eva Branta-Nellemanne uzskata, ka likumā ierobežojumi liegs lielai daļai Latvijas zemes īpašnieku brīvi rīkoties ar savu īpašumu.
Arī nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmums valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka labākais veids, kā regulēt zemes izmantošanu, ir nodokļu politika. Viņaprāt, nedrīkst uzlikt ierobežojumus cilvēkiem brīvi rīkoties ar saviem īpašumiem: „Ja es esmu zemes īpašnieks, es uzskatu, ka man ir tiesības viņu pārdot brīvā tirgū un par brīvu cenu, nevis kādam kaimiņam, kam ir attiecīgs papīrs, kādam, kas ir nolobējis attiecīgos grozījumus.”
„Šeit var oponēt – likumprojekts neierobežo ne pārdevēju, ne pircēju. Tiek atrunāti noteikumi – attiecībā pret pircēju tiek definēts, ka viņam ir jābūt reģistrētam uzņēmumam. Un ka pircējs, iegādājoties nekustamo īpašumu, nodrošinās uz tā saimniecisko darbību,” norāda Lazdiņš.
Darbs pie likuma grozījumiem tika uzsākts, reaģējot uz bažām, ka ražojošiem lauksaimniekiem ir ierobežotas finansiālas iespējas iegūt zemi īpašumā, jo Latvijā turpina palielināties spekulatīvu zemes pirkumu īpatsvars.
