"Kauno Energija" pārsvarā nodrošina centralizēto siltumapgādi. un šī darbības joma ir perspektīva, jo tas ir ilgtspējīgs enerģijas nodrošināšanas un patēriņa veids.
Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis teica, ka šādas nozares uzņēmumi saskaras arī ar zināmiem izaicinājumiem, jo mājokļos strauji tiek uzlaboti energoefektivitātes parametri, un tas nozīmē, ka ražotājiem ar vēsturiski jaudīgākām iekārtām šobrīd nākas samazināt ražošanas jaudas un fiziski pārdotie siltumenerģijas apjomi krītas.
"Bet daudzi ražotāji, tostarp "Kauno Energija" šiem izaicinājumiem savlaicīgi un profesionāli ir spējuši atbildēt. Kompānijā pēdējos desmit gados ir veikusi intensīvas investīcijas siltumenerģijas jaudās, kas ir balstītas uz bio kurināmo. Tātad aizstātas veclaicīgās, neefektīvās iekārtas ar modernām un videi draudzīgām. Uzņēmums ir labi parūpējies par savu ilgtspēju," vērtēja Valdmanis/
Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma ilgtspēju pozitīvi varētu ietekmēt šobrīd vērojamās norises enerģijas tirgū – straujš dabasgāzes un elektroenerģijas cenas pieaugums, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc siltumenerģijas, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem, piemēram, no biomasas, kā tas ir "Kauno Energija" gadījumā.
"Tieši varbūt pēc šādas, dārgas ziemas varētu pieaugt to klientu skaits, kas vēlas atteikties no privātmājā izmantotas elektriskās apkures un izšķirties par labu centralizētai siltumapgādei, kurā siltumenerģija ir ražota no bio kurināmā.
Pozitīvi šo uzņēmējdarbības veidu ietekmē fakts, ka šie regulatīvo nodokļu emisiju radītais slogs, protams, bio kurināmā lietotājus un ražotājus tiešā veidā neietekmē. Tātad, kopumā varētu teikt, ka šobrīd vērojamā enerģijas krīze drīzāk ir vērtējama kā attīstību veicinoša un konkurētspējas nostiprinošs aspekts tādam ražotājam kā "Kauno Energija"," sacīja Valdmanis.
"INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs teica, ka "Kauno Energija" ir pašvaldībai piederošs uzņēmums, līdz ar to tam ir ierobežotas peļņas iespējas, jo visi tarifi ir regulēti, un uzņēmums zināmā mērā veic sociālu funkciju – nodrošina siltumu Kauņas reģionā.
"Šeit ir tādas nianses, kas spēlē pret vēlmi veikt lielus ieguldījumus no investoru puses, jo investoru interese ir nedaudz pabīdīta malā, bet, tā kā Lietuvā pastāv regulējums, ka peļņa ir jāsadala dividendēs - praktiski visu vai ievērojamu daļu, tas spēlē pozitīvo lomu, proti, ja nu uzņēmums iemanās nopelnīt, tad nebūs strīdi un noteikti nauda tiks virzīta dividendēs. Uzņēmums ik pa laikam maksā dividendes. Pēdējo reizi par 2019. gadu. Skaidrs, ka ir iestājusies kovida krīze un peļņas sadale to pastum nedaudz malā," sacīja Martinovs.
Attiecīgi par 2020. gadu dividendes netika izmaksātas. Tiesa, pēdējos gados kritušies arī "Kauno Energija" ieņēmumi, ko ietekmējis elektroenerģijas tirgus tendences kopumā. Proti, pirms pandēmijas un pandēmijas laikā elektrības cenas būtiski saruka, bet pēdējos mēnešos tās strauji kāpj. Visticamāk, "Kauno energija" ieņēmumi šogad pieaugs, bet, vai pieaugs arī peļņa, to ir grūti. Bet, kā uzņēmumam kopumā veicas birža un vai investoriem ir vērts apsvērt tā akciju iegādi?
"Es neteikšu, ka šī ir pirmā izvēle, ja ir vēlme ieguldīt šajā sektorā, jo tomēr uzņēmums nav ļoti liels, tas ir reģionāls spēlētājs – tikai Kauņa un apkārtne. Tomēr tā sociālā funkcija pašvaldībai piederošam uzņēmumam ir pievilcīga.
Uzņēmums ir biržā kotēts, akcijas tiek tirgotas, nopirkt var, informāciju un pārskatus viņi sniedz. Maksā dividendes, ja ir peļņa, bet nianse ir par šo specifiskumu," vērtēja Martinovs.
Tomēr, vērtējot iespējamību, ka "Kauno energija" kļūst maksātnespējīgs vai bankrotēs, tad Martinovs šo uzņēmumu salīdzina ar miera ostu.
