Igaunijas uzņēmuma "Modera" izstrādāto digitālo risinājumu mērķis ir optimizēt komunikāciju starp automašīnu ražotāju, importētāju, izplatītāju un klientu. Platformu pašlaik izmanto vairāk nekā 150 autobūves uzņēmumu.
Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsvēra, ka "Modera" piedāvātais produkts nav unikāls un tirgus šajā nišā ir piesātināts. Turklāt radīt šādu produktu Baltijas valstīs un iziet starptautiskā arēnā, pēc Kulberga domām, nav vienkāršs uzdevums. Šajā gadījumā neesot runa par produkta kvalitāti vai piedāvātajām inovācijām. Problēma esot tirgus lielums.
"Ar šādu produktu startēt starptautiski ir daudzas reizes vieglāk un vienkāršāk, ja to dara lielā tirgū. Var vienlaicīgi pārņemt kādu no lielām dīleru ķēdēm vai lielu ražotāja pārstāvi uzreiz uzrunāt. "Modera" ir igauņu produkts. Var redzēt, ka pārsvarā tie ir Igaunijas lokālie dīleru centri, ar kuriem ir sākts sadarboties un nodrošināt šo integrēto sistēmu. Šīs pārdošanas sistēmas ir ļoti pieprasītas. Tās ir vajadzīgas, tās ļoti atvieglo dzīvi, sasinhronizē lietas, bet tādu piegādātāju ir vairāk, nekā vajag. Tas tāpēc, ka problēma ir vienāda visur un katrs to mēģina atrisināt labāk," stāstīja Kulbergs.
Viņš atklāja, ka atsauksmes no auto industrijas pārstāvjiem par "Modera" izstrādāto programmatūru ir labas – tā esot kvalitatīva un ērti lietojama.
Bet problēma ir tā, ka "Modera" programma var būt interesanta maziem, vidējiem auto dīleriem. Lielās ķēdes ir grūti pārliecināt, jo tās jau pašas ir radījušas savas sistēmas.
"Bieži vien šāda tipa programmas izaug no lielām dīleru ķēdēm, kur tās ir aprobētas lielā, starptautiskā tirgū un tās ir viegli nodot tālāk. Šajā gadījumā startēt no Baltijas ir ļoti sarežģīti, jo dīleru tīkls un dīleru izmēri ir niecīgi, salīdzinot ar globālo tirgu. Ja viņi uzsver, ka palīdz sistēmā ielikt visu dokumentāciju un gala piedāvājumu, tad ir grūti to izdarīt lokālo īpatnību dēļ, [atbilstoši] nodokļu prasībām, dokumentu plūsmas standartiem. Katrā valstī atšķiras arī tas, kā tiek aprēķināti nodokļi mašīnām. Ja tomēr izsitīsies, tad potenciāls noteikti ir," vērtēja Kulbergs.
Faktu, ka "Modera" darbojas ļoti šaurā un specifiskā nišā, uzsvēra arī Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks. Uzņēmums ir biržas jaunpienācējs, un tā akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IP) notika vien pirms mēneša. IPO cena bija 6,6 eiro par vienu akciju, bet jau pirmajā dienā akcijas cena piedzīvoja kritumu.
"Un, ja paskatāmies pēc šī brīža cenas, tad tā ir par 10% zemāka nekā IPO cena, un var secināt, ka nav pārāk labs starts biržā.
Ja vērtējam finanšu datus, tad uzņēmums ir strādājis ar 658 000 eiro apgrozījumu pērn, ar 662 000 eiro apgrozījumu 2019. gadā. Un attiecīgi šajos gados izdevās arī nedaudz nopelnīt. Bet, kā uzņēmums minēja savā IPO procesa prezentācijā un ziņojumos, tad ir plāns audzēt apgrozījumu, bet tas saistās arī ar lielākām izmaksām un attiecīgi vairākus gadus paredzēti zaudējumi. Tikai 2024. gadā izdosies sasniegt apgrozījuma mērķus, tad arī būs peļņa 1,8 miljonu eiro apmērā," klāstīja eksperts.
Peisenieks uzsvēra, ka pagaidām valuācijas rādītāji ir samērā pievilcīgi, jo tiek skatīts, kāds ir uzņēmuma potenciāls nākotnē. Tomēr pastāvot liels risks, ka uzņēmumam var neizdoties realizēt savas ambīcijas.
"Un ne tikai nesasniegt apgrozījuma prognozes, bet arī nesasniegt peļņas prognozes. Kopumā es šobrīd šo uzņēmumu neizvēlos savām investīcijām, jo visa vērtība balstās diezgan tālas nākotnes prognozēs," atzina Peisenieks.
Tomēr, ja uzņēmumam izdosies soli pa solim pildīt izvirzītos mērķus, tad, pēc Peisenieka domām, būs vēl pietiekami daudz iespēju iegādāties "Modera" akcijas.
