Grupa attīsta sešus apakšveļas un pludmales apģērbu zīmolus: "Milavitsa", "Lauma", "Avelin" un "Laumelle" dāmām un "Hidalgo" apakšveļu vīriešiem.
"Ja mēs raugāmies plašāk, tad skaidrs, ka šajā industrijā ir liela konkurence ar Āzijas valstīm. Tajos segmentos, kur ir kvalitatīvāka vai modes apakšveļa ar citiem pasaulē zināmiem zīmoliem. Nevar teikt, ka bizness ir viegls, bet uzņēmums ir ieņēmis specifisku nišu, kas atspoguļojas ģeogrāfijā, kur uzņēmums darbojas," norādīja ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Kopumā "Silvano Fashion Group" pārdod apakšveļas produktus 23 dažādās valstīs. Tomēr galvenie pārdošanas tirgi ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Baltijas valstis.
"Un ko tas nozīmē? Principā, ja mēs skatāmies uz pašreizējo situāciju un kara konfliktu, tad "Silvano Fashion Group" ir trāpījis tieši desmitniekā jeb praktiski ir trāpījis koncentrēti tajā reģionā, kur notiek karadarbība vai kur darbojas sankcijas. Baltkrievijai un Krievijai noteiktas sankcijas, un Ukrainā notiek karš. Un "Silvano Fashion Group" gan no ražošanas, gan noieta ļoti daudz ir šajās valstīs," skaidroja Martinovs.
Uz jautājumu, kādi būs nākotnes scenāriji uzņēmumam, Martinovs atzina, ka scenāriji ir ļoti dažādi un lielākoties tie ir pesimistiski vai ļoti, ļoti pesimistiski.
"Ja mēs runātu pirms pusgada, tad es stāstītu par to, ka uzņēmumam iet ļoti labi. 2021. gads tam bija labs, jo pandēmijas laikā pieprasījums saruka. Mēs paši atceramies, cik bieži mēs gājām uz veikalu un vēl apakšveļas veikalu..."
2021. gads bija atkopšanās gads. Koncerna pārdošanas apjoms pērn 12 mēnešos sasniedza teju 46,69 miljonus eiro, kas ir par 21,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kopumā vairumtirdzniecība palielinājās par 24,5%, vērtējot eiro, tā liecina koncerna biržā iesniegtais finanšu pārskats. Uzņēmums pagaidām vēl nav plaši komentējis, kā to darbību ietekmē fakts, ka lauvas tiesu no pārdošanas apjomiem ir Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.
"Mēs redzam, kādas ir bildes no Ukrainas un kas tur notiek. Bizness un apakšveļa nav tas, par ko cilvēki Ukrainā tagad domā.
Savukārt runāt par biznesu Krievijā vai Baltkrievijā, maksāt nodokļus un atbalstīt konfliktu arī nav iespējas. Tā perspektīva ir diezgan drūma, it īpaši, ja mēs vērtējam morālo vai ētisko pusi," norādīja eksperts.
Koncernam ir trīs rūpnīcas – divas atrodas Baltkrievijā, Minskā, bet viena Latvijā, Liepājā. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 2000 darbiniekus piecās valstīs. Eksports uz Ukrainu veidoja apmēram 3%. Lielāko daļu, vairāk nekā 80% uzņēmums eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.
"Būs interesanti uzzināt, kāds lēmums būs "Silvano Fashion Group". Viens no variantiem ir visu notirgot, bet – kas pirks un kam var pārdot? No vienas puses, turpināt ražot Baltkrievijā un tirgot Baltkrievijā un Krievijā ir iespējams," norādīja Martinovs.
Bet kā uzņēmumam veicas biržā? Martinovs stāstīja, ka līdz decembra beigām uzņēmuma akciju cena bija ar augšupejošu tendenci, jo uzņēmums atkopās pēc pandēmijas, bet līdz ar kara darbības sākšanos Ukrainā "Silvano Fashion Group" akcijas cena nokritusi uz pusi zemāk.
"Par to, vai ir vērts ieguldīt "Silvano Fashion Group" vai nav, jāņem vērā, ka neskaidrība, neziņa vai nenoteiktība, kuru rada šī kara situācija, skaidrs, ka novērtējumu padarīja ļoti zemu. Skaidrs, ka var mēģināt uz to nopelnīt, bet ētiskais jautājums nekur nepazūd. Uzņēmuma menedžmentam, akcionāriem un tiem, kuri plāno ieguldīt, mums ir skaidri jāsaprot, ka ieguldām uzņēmumā vai pērkam akcijas, kuru galvenos ieņēmumus veido Krievijas un Baltkrievijas tirgus," norādīja ieguldījumu eksperts.
Runājot par uzņēmuma dividenžu politiku, tad tas labprāt maksāja no peļņas dividendes. Pēdējās akcionāri saņēma 2019. gadā.
