Pēc sentēvu receptes gatavotais Jāņu siers nu ir iekļauts Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – tur jau ir arī, piemēram, Carnikavas nēģi, sklandrauši un pelēkie zirņi. Pārtikas kvalitātes uzraugi gan mierina, ka Jāņu sieru pārdošanai var gatavot arī citi – galvenais, jāievēro tehnoloģija.
Piensaimnieku kooperatīvs “Dundaga” ir viens no vecākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas dibināts 1927.gadā. Šī ražotne līdz ar vēl četriem uzņēmumiem savam izgatavotajam sieram ir tiesīga lietot “Jāņu siera” nosaukumu.
“Pamatā ir vājpiens, biezpiens, ķimenes, sāls, olas. Šī masa tiek sakarsēta un maisīta, līdz iegūst jāņu siera izskatu un konsistenci,” stāsta PKS “Dundaga” valdes priekšsēdētājs Guntis Pirvits.
Kad visas “Jāņu siera” sastāvdaļas ir uzkarsētas, tās siera meistari samaisa ar rokām, izmantojot īpašu lāpstu. Gatavā masa tiek pildīta formiņās un ievietota ledusskapī atdzesēties. Pēcāk tas tiek ievakuumēts un vests uz tirdzniecības vietām. Uz oriģinālā “Jāņu siera” iepakojumu ir īpaša preču zīme – ''Aizsargātais Eiropas Savienības produkts'', kas ļauj būt drošiem, ka šis produkts nav viltots vai kā citādi pakaļdarināts.
“Jāņu sieru, protams, nevienam neaizliedz ražot, un tradicionāli katrā mājā siers ir siets. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ražojot un laižot tirdzniecībā šo sieru, ir jāiekļaujas šo ražotāju grupā un jāgarantē, ka tu to sieru ražosi pēc šīs tehnoloģijas, ka nebūs novirzes – tu tur liksi vairāk olas, mazāk biezpiena, vai tikai pienu,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta vecākā eksperte Una Rubīna
Pieteikties uz īpašā “Jāņu siera” ražošanu var arī jebkurš mājražotājs. Vienīgā prasība – ievērot īpaši aizsargāto tehnoloģiju. Ja siera izgatavošanas recepte atšķiras, ražot un pārdot to neviens neaizliegs, tomēr tirdzniecībā tam jābūt ar citu nosaukumu. Šo noteikumu neievērošanā biedrības “Siera klubs” pārstāvji šonedēļ pieķēruši atsevišķus tirgotājus Rīgā notikušajā Zāļu tirgū.
