Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Diskusijas par zemes nomu sākas no gala

Piespiedu nomas maksas mazināšana iestrēgusi Saeimā; dzīvokļu īpašnieki - zeme jāatpērk valstij

Neizpildīts paliks politiķu solījums vēl līdz vēlēšanām labot Satversmes tiesas izbrāķēto likumu par piespiedu zemes nomas maksas mazināšanu. Diskusijas atbildīgajā komisijā ātru risinājumu nesola, un tagad aktuāls ir jautājums – vai likumu izdosies labot līdz nākamā gada maijam, kad atbilstīgi Satversmes tiesas lēmumam spēku zaudēs līdzšinējais regulējums.

Komisija tikai sākusi apkopot iespējamos risinājumus, no kuriem konkrētākais bija Latvijas Bankas piedāvātais - pielīdzināt no piespiedu zemes nomas gūtos ienākumus peļņai, ko dod valsts parādzīmes - aptuveni 3 procenti gadā.  

"Visticamāk, tās sekas būs piektais Satversmes tiesas spriedums," norādīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Lielākoties gan komisijā runāja ne par konkrētām procentu likmēm, bet piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.

Vairākkārt izskanēja - zemes vajadzētu izpirkt valstij, ne iedzīvotājiem pašiem.

"Divistabu dzīvoklī izpirkuma cena par domājamo daļu būs 8-10 tūkstoši eiro. Un tur dzīvo vientuļa pensionāre. Mēs iekritām šajā situācijā ne labprātīgi. Valsts iesaistīja mūs šajā situācijā, un valstij vajag iesaistīties ar saviem līdzekļiem," uzsvēra dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Vladimirs Kačenko.

Līdzekļus gan tam vajadzētu ievērojamus - 150 līdz 180 miljonus eiro, ja zemi izpirktu par tās kadastrālo vērtību, un pat 250 miljonus, ja par tirgus cenu. Tikmēr jaunie piespiedu zemes nomas maksas griesti jānosaka vēlākais līdz 1. maijam, jo tad beigs darboties Satversmes tiesā apstrīdētais pašreizējais regulējums.

"Tas nozīmē, ka katrs jauns līgums var šūpoties no diviem, trijiem līdz bezgalībai. - Cik zemes īpašnieks prasa, tik.. - lielākā daļa zemes īpašnieki tomēr uzskata zemi par peļņas avotu," komentēja deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").

Zemju īpašnieki gan nepiekrīt, ka bez jauna likuma no 1. maija piespiedu zemes nomas attiecības vairs netiks regulētas vispār.

"Es pieturos pie domas, ka Satversmes tiesas likuma autoriem tomēr bija doma, ka, ja atzīst grozījumus par spēkā neesošiem, stājas spēkā vecā norma, man tas liekas tā loģiski," norādīja zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.

Vecajā likuma redakcijā piespiedu zemes nomas maksas griesti bija 6 procenti no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet Saeima lēma tos pakāpeniski pazemināt līdz trīs procentiem.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa aprīlī atzina par neatbilstošiem Satversmei grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot. Līdzīgu strīdu Satversmes tiesa jau vētīja pirms teju desmit gadiem.

Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

Jautājums par zemes piespiedu nomu jau vairākkārt nonācis parlamentāriešu darba kārtībā. Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti