Piespiedu nomas maksai nosaka 4% griestus; visiem dalītā īpašuma gadījumiem – vienots regulējums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima ceturtdien, 30. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja piespiedu nomas reformu, kas paredz, ka maksa par zemes lietošanu noteikta 4% no zemes kadastrālās vērtības. Parlamentā informēja, ka radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. 

Maksa par zemes lietošanu nevarēs būs mazāka par 50 eiro gadā, bet puses rakstveidā varēs vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tāpat noteikts trīs gadu noilgums pušu prasījumiem. Ar grozījumiem likumā nostiprinātas arī pušu tiesības un pienākumi, tostarp būvniecības un uzturēšanas jomā. Jaunais regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad attiecības regulē tiesas nolēmums vai beztermiņa līgums. 

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs
00:00 / 00:33
Lejuplādēt

"Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašuma iesaistīto pušu attiecības, grozījumi paredz fiksētu zemes lietošanas maksu 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Tāpat regulēt abu pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību abām pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā. Ir noteikts trīs gadu noilgums prasījumiem par zemes lietošanas samaksu.

Tāpat paredzēts esošo attiecību, tostarp ar tiesas spriedumu noteikto attiecību pāreja uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības regulē dažādi,"

pastāstīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Likumprojekta autori Tieslietu ministrijā uzsvēra, ka ar likuma grozījumiem nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai.

"Līdzšinējais piespiedu nomas regulējums ir novecojis un rada neērtības visām iesaistītājām personām dalītā īpašuma attiecībās, kā arī sekmē nesamērīgi daudz tiesvedības procesu. Mūsu rosinātās izmaiņas likumā paredz aizstāt piespiedu nomas regulējumu ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, līdz ar to padarot skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašuma gadījumā,” skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Viņš atzīmēja, ka tas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz dalītā īpašuma attiecību sakārtošanu. Tāpēc esot svarīgi 13. Saeimā turpināt darbu pie dalītā īpašuma izbeigšanas un pieņemt arī Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās.

Ministrijā informēja, ka nepieciešamība veikt izmaiņas likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” skaidrojama ar praksē novēroto, ka

iepriekšējais regulējums būtībā noteica pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu.

Un tas, pēc ministrijas paustā, nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis, jo problemātika skar ievērojamu skaitu. Proti, dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašuma iesaistīto pušu attiecības, grozījumi likumā paredz:   

  • noteikt fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;   
  • regulēt pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;   
  • trīs gadu noilgumu prasījumiem par zemes lietošanas maksas samaksu;   
  • esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreju uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Likumprojektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās ir paredzēta vairākos soļos: 

  • no 2022. gada 1. janvāra tiem dalītā īpašuma gadījumiem, kuros šajā brīdī pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums; 
  • no 2023. gada 1. janvāra tiem gadījumiem, kur pušu attiecības ir regulētas ar nomas līgumu vai tiesas spriedumu; 
  • no 2024. gada 1. janvāra gadījumiem, kuros dalītā īpašumā esoša zeme pieder publiskai personai (valstij vai pašvaldībai).

KONTEKSTS:

Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam netika – arvien īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.

Iepriekš iebildumi par 4% griestiem izskanēja no zemes īpašnieku pārstāvjiem. 

Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido gandrīz 111 tūkstoši dzīvokļu. Savukārt zeme zem šīm mājām pieder īpašniekiem, kuru skaits ir divreiz lielāks. Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti