To paredz gandrīz trīs gadus Saeimā skatītais, bet nu galīgajā lasījumā pieņemtais likums. Paralēli aizvien spēkā paliek jaunā piespiedu nomas kārtība, kas nosaka regulējumu un piespiedu nomas maksas griestus 4% apmērā.
Jaunais likums paredz zemes izpirkuma tiesības dzīvokļu īpašniekiem, kuru ēka atrodas uz piespiedu dalītā īpašuma zemes. Par to jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kam pieder vairāk nekā puse no visiem piespiedu dalītā īpašuma ēkā esošajiem dzīvokļiem.
Izpirkuma tiesības izmantošanai nebūs nepieciešama attiecīgā zemesgabala īpašnieka piekrišana.
Pašvaldībai būs jālemj par attiecīgajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Ņemot vērā pašvaldības lēmumu, Valsts zemes dienests noteiks izpērkamo zemi un izpirkuma cenu.
Zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību. Likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nebūs apstrīdama vai pārsūdzama.
Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu sāk zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku pieteikumu. Šādas lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja atlīdzību segs no valsts budžeta.
Vienotu īpašumu zemesgrāmatā ierakstīs pēc izpirkuma cenas samaksāšanas, to ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksās zemes īpašniekam.
Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka, ņemot kredītu, nebūs jāieķīlā īpašums, proti, dzīvoklis.
Ja izpirkuma tiesība nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu. Tomēr pēc gada dzīvokļu īpašnieki drīkst uzsākt jaunu izpirkuma tiesības izmantošanas procesu.
Saistībā ar jauno likumu vēl nepieciešami grozījumi citos likumos un Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Par vairākus gadus tapušā likuma mērķiem pastāstīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība): "Likumprojekta galvenais uzdevums ir panākt dalītā īpašuma apvienošanu, samazināt iedzīvotājiem izdevumus, kas rodas piespiedu nomas attiecību dēļ. Nolūks ir panākt situāciju, lai piedalīšanās zemes izpirkumā būtu finansiāli izdevīgāka, nekā maksāt nomu. Pamatā tas nozīmē, ka tad, ja vairāk nekā puse mājas iedzīvotāju vienojas atpirkt šo zemi, tad ir tiesīgi to izdarīt par zemes kadastrālo vērtību. Zemes īpašniekam nav tiesību atteikt šo darījumu, valsts sedz visas administratīvās izmaksas, un valstij ir tiesības noteikt citus atbalsta mehānismus. Ja iedzīvotāji lems iet šo ceļu, tad, līdzīgi kā mājas renovēšanas gadījumā, viņi iegūs ne tikai skaistu māju, bet ieguvmu savā maciņā. Izvēloties izpirkt šo zemi, ikmēneša izdevumi ideālā gadījumā samazinātos.
Pats galvenais, ka beigtos šis mūžu mūžos esošais nomas stāvoklis un īpašums kļūtu vienots, un nebūtu jāmaksā šīs nomas maksas."
KONTEKSTS:
Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt vairākus gadus, jo īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.
2021.gada septembrī izdevies pieņemt grozījumus, kas nosaka vienotu regulējumu un piespiedu nomas maksas griestus 4% apmērā.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido gandrīz 111 tūkstoši dzīvokļu. Savukārt zeme zem šīm mājām pieder īpašniekiem, kuru skaits ir divreiz lielāks. Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu.