Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Naudas atmazgāšanas apkarotāji vai «pastnieki»? Kontroles dienestam vajag restartu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā Latgali glābj no ekonomiskā pagrimuma

Piešķirti pirmie granti sociālajiem uzņēmumiem

Piešķirti pirmie granti sociālajiem uzņēmumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Piešķirti pirmie granti sociālajiem uzņēmumiem, kas palīdzēs darba vidē integrēties ilgstošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un sociālās izstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem. Kopumā atbalsts būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, bet pagaidām saņemti 19 pieteikumi. Aprīlī spēkā stāsies jaunais sociālo uzņēmumu likums, kas liegs saņemt sociālā uzņēmuma statusu biedrībām.

 

Ja ne nauda, tad vismaz iespēja

Strazdumuižā vienā no ēkām gaišā telpā klusi skan radio un ap koka galdu sēž trīs sociālā uzņēmuma “Blind Art” darbinieces. Neredzīgo un vājredzīgo sieviešu pirksti veikli audumā ietin un iztin simtiem mazu figūriņu. Auduma radīšanas tehniku sauc par “šibori”. Viena no darbiniecēm Ludmila stāsta, ka darbs šeit norit jau divus mēnešus piecas stundas dienā, un saka, ka slodzi nedaudz varētu pat palielināt.

“Darbs nav vienkāršs, jo tas ir roku darbs un pēc ilgstošas tīšanas mazliet sāk sāpēt rokas, bet tas process ir interesants. Man tieši gribas iet uz darbu, nevis palikt mājās, šis ir arī radošs process, pašas katru auduma gabalu varam izdomāt, kādas formas likt iekšā un kādas kombinēt kopā,” stāsta Ludmila.

Ludmila darbu novērtē, saka, ka ir labi, ja var kaut ko darīt, lielākā motivācija gan, gluži kā jebkuram darbspējīgam iedzīvotājam, ir nopelnīt naudu. Viņa arī atzīst, ka gribētu pelnīt vairāk.

Ludmila ir neredzīga, un darba tirgū viņas iespējas līdz šim ir bijušas tuvu nullei.

“Ļoti grūti atrast darbu, uzņēmēji parasti neuzticas neredzīgam cilvēkam, jo netic, ka neredzīgais var pilnvērtīgi izdarīt savus darba pienākumus. Manā pieredzē, kad meklēju darbu, neviens pat nedod iespēju pamēģināt un sevi pierādīt,” saka Ludmila.  

Vēl viena kundze Ļija rāda, kā pati maina auduma rakstu tā, lai tas līdzinātos šaha galda rakstam. Viņa senāk strādājusi skolā, pasniegusi ētiku, bet redzi pilnībā zaudējusi pērn un saka, ka darbavieta nākusi tieši laikā, jo tagad viņa spiesta pielāgoties rutīnai un katru dienu iet ārā un apgūt pilsētvidi bez acugaismas.

“Man ir bijusi pieredze pavisam sen, pirms 20 gadiem, ka mani nepaņēma strādāt skolā sliktās redzes dēļ, bet es domāju, ka tiktu galā ar to savu ētikas priekšmetu tolaik. Es patiesībā jau no dzimšanas slikti redzu, bet pērn redzi pazaudēju pilnībā, un man ir sācies pavisam cits dzīves posms. Tāpēc šis darbs man svarīgs, lai es būtu patstāvīgāka,” stāsta Ļija.

“Viens ir reizi nedēļā kaut kur doties ārā, bet pavisam cita lieta, ja tev ir pienākums katru dienu iet uz darbu,” viņa piebilst.

Galda galā darbos iegrimusi jaunākā no sociālā uzņēmuma darbiniecēm, 27 gadus vecā vājredzīgā Kristīne, kura līdz šim mācījusies arodizglītību. Šī viņai ir pirmā darba pieredze, pirmajā mēnesī saņēmusi algā mazliet vairāk par 200 eiro.

“Es līdz šim tikai mācījos, bet esmu arī internetā meklējusi, bet neko neatradu, kur varētu strādāt atbilstoši maniem apstākļiem. Mani apmierina šis darbs, varētu būt tikai lielāka stabilitāte. Pagaidām mums ir līgums uz sešiem mēnešiem, un tad vasarā redzēs, kā uzņēmumam ies,” saka Kristīne.  

Pirmais sociālais uzņēmums, kas saņem Eiropas atbalstu

“Blind Art” ir pirmais sociālais uzņēmums, kas saņēmis atbalstu jaunajā Eiropas grantu programmā. Uzņēmuma vadītājs Andrs Hermanis stāsta, ka projektam uz četriem gadiem piešķirti 20 000 eiro ar vēl 7 000 pašu līdzfinansējumu.

Uzņēmēja pamatnodarbošanās saistīta ar vizuālo komunikāciju, bet vienlaikus jau 10 gadus viņš ir palīdzējis cilvēkiem ar redzes traucējumiem integrēties sabiedrībā caur radošajām darbnīcām.

“Jau sen bija nodefinēts mērķis, ka jātiecas uz kaut ko pastāvīgāku, ka šiem cilvēkiem ir arī darbavietas un vide, lai darītu vairāk. Šis ir tāds pirmais posms, šobrīd uz pusgadu pieņemti trīs darbinieki. Ceram, ka veiksmīgi attīstīsies un varēsim nodarbināt arī vairāk cilvēkus ar redzes traucējumiem, ja produktiem būs pieprasījums tirgū. Protams, ka šim darbaspēkam ir potenciāls, te var redzēt, ka viņi sasniedz konkrētu taustāmu rezultātu un pārsteidzošu, nevis ka te kaut kas tiek subsidēts darīšanas pēc,” stāsta Hermanis.

“Tās ir tās rokas, kas to ir radījušas, un tas ir piemērs tam, ka darba tirgū ir arī šīs darba rokas, bet tad, kad uzņēmumiem ir darbinieku trūkums, tad par sociālo grupu piesaistīšanu neaizdomājas,” norāda uzņēmējs.  

“Es pieļauju, uzņēmēji to nedara, jo tas ir sarežģītāk, laikietilpīgāk, daudz risku un neparedzamu lietu un nav pieredzes ar to. Bet, lai tas notiktu efektīvi, ir jābūt skaidri definētiem mērķiem, ko ar šo darbaspēku var sasniegt, un to ražošanas ideju pietuvināt viņu spējām,” saka Hermanis.

No darbnīcā tapušā 3D auduma plānots veidot dažādus interjera un modes produktus, par kuru tirgošanu jau esot noslēgti nodomu līgumi. Ar granta naudu uzņēmums ražošanā iesaistīšot vairāk nekā desmit cilvēkus ar redzes traucējumiem.

Vēl kāds uzņēmums, kura projekts jau apstiprināts šādam Eiropas grantam, ir dzeramā ūdens ražotājs “Memory Water”. Tā vadītājs Jānis Pļaviņš stāsta, ka viņa projektam atbalsta summa apstiprināta 130 000 eiro apmērā. Arī šī uzņēmuma mērķis ir nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Uzņēmējam iepriekš ir bijusi pieredze tieši cilvēka ar garīgiem traucējumiem nodarbināšanā, un viņš atzīst, ka tas bijis izaicinājums.

“Ir dažādi cilvēki, bet daudzi ne tikai grib, bet arī var ļoti kvalitatīvi izdarīt. Nav arī tā, ka mēs esam labdarības iestāde, kas neprasīs rezultātu no šiem cilvēkiem. Mērķis ir sabalansēt to, ka darba devējs pieņem, ka šis darbinieks var izdarīt mazāk, un pielāgot darbavietas, kur tomēr tie cilvēki var strādāt un justies pilnvērtīgi. Mums būs vietas ražotnē cilvēkiem, kam jāstrādā uz iekārtām, tad ir programmēšanas jomā vieta un arī klientu konsultanti,” saka Pļaviņš.

Pagaidām uz 12 miljoniem eiro tikai 19 pieteikumi

Eiropas Sociālā fonda grantu programma atvērta pērnā gada nogalē, tajā līdz 2022. gadam pieejami 12 miljonu eiro vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Grantu var saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai. Projektus izvērtē finanšu institūcija “Altum”, kur pagaidām pieteikušies 19 uzņēmēji un četri projekti apstiprināti.

Galvenais nosacījums uzņēmumiem – biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā. Atbalstu var saņemt tie, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss Labklājības ministrijas reģistrā, stāsta ministrijas speciālists Juris Cebulis.

“Kopā pērn esam saņēmuši 123 pieteikumus, 66 esam izskatījuši ar pozitīvu atbildi un vēl 27 rindā gaida atbildi, kas mums jāsniedz mēneša laikā. Šobrīd ir arī 30 atteikumi, pēc formālām prasībām jābūt nodarbinātajiem, noteiktiem ieņēmumiem, piemēram, biedrībām jābūt ar saimniecisko darbību, un, ja šie kritēriji nav izpildīti, tad arī atsakām šo sociālā uzņēmēja statusu,” skaidro Cebulis.

Cebulis norāda, ka lielākā interese ir no tiem uzņēmējiem, kas vēlas integrēt darba tirgū kādas sociālā riska grupas, un teju puse ir jaundibināti uzņēmumi.

Līdz 1. martam uzņēmumi varēja reģistrēties pēc līdzšinējās kārtības, bet no 1. aprīļa tas notiks pēc jaunā Sociālā uzņēmuma likuma.

“Lielākā atšķirība ir tā, ka ar jauno likumu tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību varēs būt sociālie uzņēmumi, iepriekšējā formātā arī biedrības un nodibinājumi varēja saņemt šo statusu. Sociālais uzņēmums nedrīkst peļņu sadalīt dividendēs, un tam statūtos jābūt norādītam mērķim, jo komerclikumā, dibinot SIA, tas nav jānorāda. Tāpat jau ir jābūt nodarbinātiem cilvēkiem, lai kļūtu par sociālo uzņēmumu,” stāsta Cebulis.

Pašvaldībām iespējas ir, intereses nav

No aprīļa uz grantu varēs pretendēt arī pašvaldības ar atsevišķiem nosacījumiem. Vietvaras, kā mazākuma dalībnieks, var kopīgi ar kādu privātpersonu vai uzņēmēju dibināt sociālo uzņēmumu - sabiedrību ar ierobežotu atbildību un tikai ar mērķi darba vidē integrēt kādas sociālās mērķgrupas. Turklāt šajā uzņēmumā pašvaldība var darboties tikai uz laiku līdz trīs gadiem.

Pašvaldību savienības uzņēmējdarbības eksperte Antra Feldmane vērtē, ka ar esošajiem nosacījumiem pašvaldības nebūs ieinteresētas un grantam nepieteiksies, bet cerēs uz vietējo biedrību aktivitātēm.

Savukārt Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītājas Madaras Ūlandes ieskatā pašvaldībām nekāda veida privātā uzņēmējdarbībā nav jāiesaistās.

Tā vietā pašvaldībām jābūt aktīvākām uzņēmēju piesaistīšanā.

“Pašvaldībai, mūsuprāt, ir citi rīki, kā nodrošināt sociālās funkcijas riska grupām, pašvaldībai nevajadzētu iet iekšā sociālajā uzņēmējdarbībā, tur ir konkurences kropļošanas riski, arī riski, ka tiks izmantots pašvaldības administratīvais resurss, lai darbinātu nerentablu uzņēmumu, un tas samazina iespējas privātam uzņēmējam tajā vietā attīstīties,” saka Ūlande.

Šobrīd sociālajā uzņēmējdarbībā lielāks ir pakalpojumu sektors nekā, piemēram, ražošanas sektors. Salīdzinoši maz ir darba integrācijas uzņēmumu, kurus vairāk ļaus attīstīt tieši minētā Eiropas fonda programma, kas ir lielākais atbalsts, kāds vispār Latvijā bijis šai jomai. Ūlande vērtē, ka jaunā granta tā dēvētais “konkursa siets” ir sarežģīts un daudzas sociālo uzņēmumu biznesa idejas tagad krietni jāpārdomā īstā biznesa līmenī.

“Nevajag skriet pēc šīs naudas, ja tu skaidri nezini, ko ar to iesāksi. Šī nauda domāta tieši uzņēmējdarbības atbalstam, nevis grants, ko vienkārši izdalīt uz laiku konkrētām mērķa grupām. Un tā ir jauna nozare Latvijā, šādu uzņēmumu nav daudz, tieši jaunais likums parādīs, cik tad tādu mums valstī ir,” norāda Ūlande.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti