Eksporta tirgus iekarošanā uzņēmējiem būtisks apgrūtinājums ir nevienlīdzīgi nosacījumi.
Piemēram, darbnespējas lapu apmaksa, kas Latvijā uzņēmējiem jādara par deviņām dienām.
“Atsevišķās nozarēs ir kompānijas, kur summa darba nespējas lapu apmaksai sastāda līdz pat 2% no gada bruto algas. Tas būtiski sadārdzina šo uzņēmumu pakalpojumu vai produktu pašizmaksu,” stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rīgas reģionālās padomes priekšsēdētājs Didzis Mizis.
Tikmēr Igaunijā rūpes par slimojošiem darba ņēmējiem valsts pārņem jau no astotās, bet Lietuvā pat no trešās dienas,
tādējādi ļaujot kaimiņvalstu uzņēmumiem produkciju eksportēt par zemāku cenu. “Mēs jau skatāmies uz Baltijas reģionu kā vienotu, un attiecīgi tā konkurence ir līdzīga. Ja mums ir jāizstrādā produkcija, kas jāpiedāvā Eiropas Savienības tirgū, bet darbinieki slimo un nosacījumi visas valstīs nav vienādi, tad diemžēl ir jādomā tā, kā domā citi – reģistrē uzņēmumus Igaunijā,” stāsta SIA “Ādažu industrija” pārstāvis Gundars Leonovičs.
Nereti neesot arī īstas pārliecības, vai slimojošie darbinieki tik tiešām ir slimi. Pēc uzņēmēju iesnieguma Veselības inspekcijas 217 veiktajās pārbaudēs pagājušajā gadā atklājies, ka teju katram piektajam “A” slimības lapas saņēmējam bija jāatrodas savā darba vietā. Tāpēc gan Pierīgas, gan vairāku citu novadu uzņēmēji uzskata, ka situācija steidzami jāmaina. “Es uzskatu, ka valstij ir iespēja kontrolēt ģimenes ārstus un arī iespēja kontrolēt caur ārstu biedrībām, kā tiek izrakstītas šīs slimības lapas. Cik bieži un kuri ir tie ģimenes ārsti, kuri izraksta tās vairāk, jo mums kā uzņēmējiem to ir diezgan grūti izdarīt,” pauž Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Legzdiņš.
Uzņēmēji lēš, ka pie bruto atalgojuma 1000 eiro nedēļu gara darba nespējas lapa izmaksā ap 355 eiro. Turklāt alga jāmaksā arī slimā darbinieka aizvietotājam. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan uzņēmēju vēlmi mainīt esošo kārtību neatbalsta, un ne tikai tāpēc, ka tam nepieciešams papildu finansējums. “Šobrīd tas nebūtu atbalstāms, jo, no vienas puses, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, tik tiešām vairāk dienu apmaksā pats uzņēmējs, bet, no otras puses, tā bilde ir jāskata kopumā ar citiem sociālajiem maksājumiem. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā 11% no kopējām sociālajām iemaksām maksā pats darbinieks,” pauž Reizniece-Ozola.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā "A" slimības lapu pabalstiem izmaksāti vairāk nekā 68 miljoni eiro, no kuriem 41,5 miljoni eiro privātajā sektorā.
