Tāpat Pierīga neapmierināta ar nodokļa neprognozējamību, kā arī valsts noteikto piedziņas kārtību gadījumos, kad īpašnieks nodokli nav nomaksājis.
Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) jābūt samaksājamam, un maksājumam pašvaldību izlīdzināšanas fondā var pieskaitīt tikai nodokļu summu, nevis pilnu kadastrālo vērtību, uzskata Pierīgas pašvaldībās, kuras kadastrālās vērtības grozījumi ietekmēs visvairāk.
Tieslietu ministrijas apņemšanās arī nākamajā gadā nekustamajiem īpašumiem saglabāt šā gada kadastrālās vērtības, tādējādi ļaujot nepalielināt nodokli, kā arī pašvaldību lietu ministrijas iecere samazināt nodokļa likmi vienīgajam mājoklim ir nepietiekami soļi nekustamā īpašuma nodokļa politikas sakārtošanā. Tā uzskata Pierīgas pašvaldības, kam, pateicoties vērtīgajiem īpašumiem, nodokļa ieņēmumi visvairāk ļauj papildināt budžetus.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Latvijas Zemnieku savienība) kā nepareizu kritizē principu, ka kadastrālās vērtības nosaka pēc tā, cik aktīvi konkrētā vietā tiek tirgoti īpašumi.
„Šis princips nav pareizs. Iedzīvotāju nāk un dzīvo ar mērķi dzīvot sev un nākotnei, nevis veidot pārdošanai. Sistēma, ka vērtē pēc tirgus cenas, ir domāta, ka kādreiz visu pārdos. Jāvērtē pēc ieguldījuma būvēšanā, nevis pēc tā, ka nākotnē varētu būt kaut kāds darījums,” kritisks ir Bojārs.
Par nodokļa kāpumu Mārupe saņemot arvien vairāk sūdzību. Aizvien biežāki esot arī gadījumi, kad iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt, bet valsts noteikusi, ka tad uzreiz jāpiemēro bezstrīdu piedziņas kārtība. „Iedzīvotāji NĪN samaksā ir sasnieguši maksimumu. Vairāk cilvēki nav spējīgi maksāt. Ar šo nespēju samaksāt sākas nākamais process likuma izpildē – piespiedu piedziņa par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu. Līdz ar to cilvēkiem ir iespēja: atņemt līdzekļus iztikšanai un nokārtot parādu, lai būtu kur dzīvot vai atstāt visu šeit un braukt uz Īriju,” saka Bojārs.
To kā problēmu min arī Bojāra partijas biedre Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, sakot, ka 200 eiro parāda dēļ iedzīvotāji var palikt bez mājokļa. Tāpat viņa kritizē faktu, ka īpašuma nodoklis ik gadu mainās, tādējādi liedzot iedzīvotājiem to prognozēt. Carnikavu satraucot arī iecere īpašumu kadastrālās vērtības 85% apmērā pielīdzināt tirgus vērtībai.
„Nodoklis pieaug Pierīgā, kur kadastrālās vērtības jau šobrīd ir ļoti augstas. Pieaug vairākkārtīgi. Tas nav pieļaujams, jo Pierīga jau šobrīd nespēj nomaksāt NĪN. Pierīgā dzīvo gan turīgi cilvēki, gan tādi, kas mājas ir mantojuši un dzīvo tur gadu no gada un kuru mājas nav tik lielas, taču NĪN ir liels. Mājoklis jau tāpat ir jāapsaimnieko.
Rekonstruējot, nosiltinot mājokli, cilvēka īpašumam uzreiz aug kadastrālā vērībā un attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis – tā nav motivācija sakārtot savu dzīvesvietu,” saka Jurēvica.
Jurēvica uzsver, ka Pierīgas pašvaldības tādejādi “faktiski finansē visas citas pašvaldības, kur vajadzētu talkā nākt valstij un palīdzēt viņiem ar to finanšu izlīdzināšanu”.
Pierīgas pašvaldību vadītāji ikmēneša tikšanās laikā šonedēļ vienojušies apkopot savus priekšlikumus īpašuma nodokļa politikas sakārtošanai un iesniegt tos valdībai. Finanšu ministrija pašvaldību vadītājiem izteikusies, ka sākts darbs pie nodokļa aprēķina kārtības pārmaiņām. Viens no modeļiem paredz, ka ēkām un zemei varētu noteikt kopēju nodokļa likmi, kas nodokli mazliet samazinātu Pierīgā, bet palielinātu reģionos. Tāpat sāktas diskusijas par savulaik ieviesto normu, ka privātmājas celtniecībai minimāli nepieciešams vismaz pusotrs tūkstotis kvadrātmetru zemes. Tādējādi liels nodoklis ir neizbēgams.
Pierīgas pašvaldības: Nekustamā īpašuma nodoklim jābūt taisnīgam
Plānots, ka Latvijas nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, 2018. gadā varētu sasniegt 38 miljardus eiro, kas būs par 10 miljardiem vairāk nekā līdz šim.
Mainot kadastrālās vērtības, vērtība jaunajiem projektiem, par kādiem tiek uzskatītas ēkas, kas ekspluatācijā nodotas pēc 2000. gada, pieaugtu pat vairāk nekā par 60%. Par to visvairāk satraukušās Pierīgas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas aptuveni puse no jaunajiem projektiem.
Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda, ka “Pierīgas iedzīvotāju algas varbūt ir nedaudz lielākas nekā vidēji valstī, bet tās nav x lielākas”.
“Savukārt, ko mēs redzam, ja netiks mainītas NĪN likmes iedzīvotājiem būs jāmaksā x vairāk, un tas nav pieņemami,” uzsver Sprindžuks.
Lai nekustāmā īpašuma nodoklis nekļūtu par nepanesamu slogu, Valsts zemes dienests (VZD) piedāvā izlīdzināt nodokļu likmi starp zemi un ēku.
VZD Nekustamo īpašumu vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš skaidro, ka piedāvājums paredz, ka vidējai nodokļa likmei zemei ir jābūt 0,34% no kadastrālās vērtības līdzšinējo 1,5% vietā un ēkām arī 0,34%, “tad ieņēmumi pašvaldībām valsts kopējā summā nemainīsies, respekīvi, būtu tas pats ieņēmumu līmenis”.
Pret šādu piedāvājumu iebilst Finanšu ministrija, jo tad ar līdzīgu lūgumu vērsīšoties arī lauku zemju īpašnieki, kam izmaiņas paredz 60% pieaugumu. Iebildumi ir arī Pierīgas pašvaldībām, kas jau šobrīd piešķir nekustamā īpašuma atlaides saviem iedzīvotājiem, bet, aprēķinot maksājumus izlīdzināšanas fondā, tiek pieskaitīta pilna kadastrālā vērtība.
Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzdevis sagatavot grozījumus likumā par NĪN, kas paredzētu, ka vienīgajam mājoklim likme nepārsniegtu 0,2-0,6 %
Princips esot pareizs, tomēr galvenais uzdevums ir izveidot prognozējamu nodokļu sistēmu un vairāk uzticēties pašvaldībām, uzskata pašvaldības.
Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda, ka “pašvaldībām nāksies piemērot atlaides savām sociālajām grupām, vai kādus stimulus uzņēmējiem, lai veicinātu kādu pozitīvu darbību”. “Ir jāļauj pašvaldībām rīkoties ar šo nodokli, to nevajag uztaisīt par valsts nodokli,” uzskata Sprindžuks.
Jaunās kadastrālās vērtības no kurām tiek aprēķināts NĪN stāsies spēkā 2018. gadā, bet grozījumus NĪN likumā plānots sagatavot līdz šā gada beigām.
