Jelgavas novadā galvenais uzņēmējdarbības veids ir tradicionālā lauksaimniecība, tomēr Glūdas pagasta „Mazzariņu” saimnieki pirms pieciem gadiem nolēma uzsākt strausu audzēšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo īpašumā bijis par maz zemes graudkopībai, un jau toreiz bijis redzams, ka piena lopkopība būs nerentabla.
„Sieva vetārste, kas arī šinī lietā ir svarīgi, un arī sava veida izaicinājums, jo visi meta mieru strauskopībai, bet mēs papētījām iemeslus, kāpēc tas tika darīts un mēģinājām neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem,” norādīja strausu fermas „Mazzariņi” līdzīpašnieks Dainis Laugalis.
Saimniecībā ir vairāk nekā 30 milzīgo putnu. Apmēram 20% no ienākumiem veido tūrisms, pārējo olu un gaļas tirdzniecība. Pašlaik sasniegts apjoms, kas jau gandrīz nosedz pieprasījumu vietējā tirgū, un nākamais loģiskais solis būt eksports. „Ir konkrēti piedāvājumi no Londonas. Viņš saka: „Variet mums [vest] 200 kilogramus gaļas nedēļā!” Pārrēķinot tas nozīmē, ka mums gadā vajadzētu saražot 1000 putnus,” atzīst Laugalis.
Pašlaik visas strausu fermas kopā Latvijā spēj saražot tikai trešdaļu no nepieciešamā apjoma, bet apvienoties un palielināt ražošanu, lai spētu izpildīt lielos pasūtījumus, tās nevēlas. Arī Latvijā lielākās strausu audzētavas „Indrāni” pārstāvis telefonsarunā teic, ka tam nav gatavs, jo eksportēšana esot pārāk dārgs prieks. Domu par iespēju paplašināt ražošanu „Mazzariņos” bremzē arī tas, ka vienīgā sertificētā kautuve atrodas Cēsīs. „Ja es runāju ar citām kautuvēm, tie noteikumi ir tik sarežģīti, ka neviens ar mani negrib ielaisties. Daļēji tā arī mana vaina, jo man tas apjoms vēl nav tāds,” saka Laugalis.
Latvijā strausus gaļas ieguvei audzē tikai trīs saimniecības, bet savam priekam un tūrismam apmēram 15.
