Šādu iespēju atzinīgi vērtē zemnieku pārstāvji, norādot, ka tieši šobrīd izšķiras daudzu saimniecību liktenis, tomēr uzsver, ka situācija varētu uzlaboties tikai tad, ja piena iepirkuma cenas pieaugs. Taču saskaņā ar tuvākajām prognozēm cenas turpinās kristies.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksme Briselē aizritējusi, dalībvalstīm atkārtoti izklāstot savas bažas un EK informējot par jaunāko situāciju tirgū: piena cenas saglabājas zemas, un šajā ziņā Eiropas zemniekiem nav labu ziņu, bet cūkgaļas tirgū esot manāmi minimāli uzlabojumi.
Konkrēti lēmumi par ārkārtas palīdzības piešķiršanu, ko jau ilgāku laiku prasa Baltija, nav pieņemti. Lielāka skaidrība varētu būt nākamajā sanāksmē, kas Briselē gaidāma jūnijā.
Kā Latvijas Radio skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, apmēram puse ES dalībvalstu vēl nav izmantojušas iepriekš piešķirtos atbalsta maksājumus. "Līdz ar to šobrīd nekādas runas par kādiem papildu atbalsta maksājumiem nenorit," teica ZM pārstāvis, gan norādot, ka EK uzsvērusi - līdz jūnijam jātiek skaidrībā par iepriekš piešķirtā atbalsta apguvi un to, ko ES dalībvalstis grasās darīt.
Latvija, kā zināms, visu līdz šim ārkārtas maksājumos piešķirto Eiropas Savienības naudu ir izmantojusi.
Tagad izskanējušas ziņas, ka piensaimniekiem varētu piešķirt ārkārtas atbalstu no valsts budžeta, par ko iepriekš ir izteicies arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība). Tie varētu būt seši miljoni eiro, ko vispirms saņemtu slaucamo govju īpašnieki. Noteikumu projektu jau tuvākajā laikā varētu virzīt skatīšanai valdībā.
Oficiāli gan šo informāciju Zemkopības ministrija neapstiprina. Savukārt premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars LTV raidījumam “Panorāma” sacīja, ka ministrijai šī nauda ir jāmeklē savā budžetā.
"Par to varam tikai priecāties. Cik man ir informācija, [atbalsts] ir plānots par realizētā piena apjomu, kas arī, manuprāt, ir ļoti godīgi, jo visi tie, kas ir ražojuši realizācijai, tad attiecīgi par to daudzumu kaut kādu summu saņems. Jācer, ka tas ļaus sagatavot vismaz daļu rupjās lopbarības, vismaz pirmo pļāvumu," teica Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.
Šis atbalsts ir labi, bet visu izšķirs piena cenu kāpums, norāda Dreijere, sakot, ka daudzās saimniecībās vairs nevar runāt par ražošanu, tā sacīt pa nullēm, bet tā jau notiek ar pamatīgiem zaudējumiem. Zemnieki spēj segt labi ja lopbarības izmaksas, un tieši šis laiks un vasara būs svarīga rupjās lopbarības sagatavošanai visam ziemošanas periodam, un tieši tādēļ saimniecībām tagad ir nepieciešami lielāki ieguldījumi.
"Zemnieki jau pat runā par to, ka rēķina, cikos govis kūtīs slaukt, lai kaut cik ietaupītu elektrību, lai nav jāieslēdz elektrības spuldzītes," atzina Dreijere
Prognozē, ka šovasar piena iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā. Saskaņā ar pašu lauksaimnieku aplēsēm, mūsu piensaimniekiem līdz augustam būs sakrājušies 96 miljonus eiro lieli nekompensēti zaudējumi.
