Pēdējā pusotra gada laikā govju ganāmpulku skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Ja piena cenas nemainīsies, savu ganāmpulku nākamajā pavasarī plāno likvidēt arī zemnieku saimniecība “Robežnieki” Salacgrīvā.
Saimniecība sava 100 slaucamo govju ganāmpulka likvidāciju nopietni apsvēra jau pagājušā gada beigās. Tikai Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas tiktu piemērotas, ja saimniecība jau tagad pārtrauktu piena ražošanu, kurā ieguldīti arī ES līdzekļi, likušas saglabāt ganāmpulku vēl līdz nākamā gada martam.
"Pēdējos mēnešus dzimst tikai 100% tīršķirnes lopiņi un līdz tam mēs esam nonākuši 12 gadu laikā (..). Tas viens ir nolikvidēt, pārtraukt biznesu, otrs ir – tā ir tomēr dzīva radība, izauklēta. 100% holšteina teli aizdot uz kautuvi... Smagi tie lēmumi," atzina saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.
Piena ražošana saimniecībai nesusi zaudējumus jau trīs gadus. Līdzīgi kā citiem, turpināt biznesu ļāvusi ieņēmumi no graudkopības, un šobrīd saimniecība cenšas maksimāli paplašināt apsējamās platības.
"Tām saimniecībām, kur vecāka gadagājuma cilvēki strādā, kuriem varbūt ir mazāk šie finanšu līdzekļi ieguldīti, vislabāk būtu, ja mēs viņiem ļautu likvidēties un ES kompensētu šos likvidācijas procesus," teica saimniece, norādot, nozarē palikušajiem vajadzētu maksāt tiešmaksājumus, lai saglabātu ganāmpulkus.
"Mums nav vairs uzkrājumu, mums ir uzkrāti parādi, līdz ar to mums pašizmaksa vairs neder, vajag virs pašizmaksas līmeņa," sprieda saimniece.
Viņa gan bilst – ja ES finansiāli atbalstīs piena nozares pamešanu, būtu tikai godīgi kompensācijas izmaksāt arī tiem saimniekiem, kas šādu lēmumu jau pieņēmuši paši. "Mēs ceram, ka nebūs jālikvidē, ka mums būs [labas] piena cenas," atzina Alpa-Eizenberga.
Jau ziņots, ka, lai stiprinātu krītošo piena cenu dēļ novājināto piensaimniecības nozari ES, Eiropas Komisija (EK) piensaimniekiem pirmdien, 18.jūlijā piedāvāja 500 miljonu eiro lielu atbalstu.
No šīs summas 150 miljonu eiro atbalsts ir piena ražošanas samazināšanai ES dalībvalstīs. Taču no otras daļas – 350 miljoniem eiro – Latvija saņems nepilnus desmit miljonus. Arī par to sadali tiks lemts Briselē - ekspertu sarunas sāksies jau pēc divām dienām.
Kā telefonsarunā no Briseles Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas zemkopības ministrs Dūklavs, nosacījumi visām valstīm būs vienādi, taču tiem jābūt pietiekami elastīgiem un mērķtiecīgiem, lai iespējami vairāk valstu varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem.
"Tas būs tiešs atbalsts ar mērķi atbalstīt cietušās piena saimniecības, vienlaikus veicot arī ražošanas samazināšanu. Tāpat šeit ir uzsvars uz ekstensīvu saimniekošanu, mazāk saimniecībām, vides prasībām, sadarbību, kooperatīviem. Tā, kā iepriekš bija, kad mums iedeva 8,6 miljonus [eiro] un pateica, ka jūs variet darīt to, ko gribat, maksāt, kam gribat, tā tas šoreiz nav. Šoreiz tas būs stingri konkrētāk, kā tam ir jānotiek," atzina ministrs.
Jau ziņots, ka visā Eiropā krīze piena ražošanas nozarē vērojama vismaz pāris gadus un šogad jo īpaši liela ir piena pārprodukcija. Tā radusies gan Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo, gan piena kvotu atcelšanas dēļ. Piensaimniekiem situāciju vēl skaudrāku padara piena cenu kritums par teju 40% pēdējo divu gadu laikā.
EK 2014.gada beigās nolēma piešķirt finansējumu Baltijas piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas pārtikas preču embargo dēļ. Latvijai atvēlēti 7,7 miljoni eiro no kopumā 28 miljonu eiro lielā palīdzības budžeta. Savukārt pērn beigās EK piešķīra papildu atbalstu – Latvijai atvēlēti 8,45 miljoni eiro, no kuriem piensaimniekiem piešķirti 7,15 miljoni eiro, bet cūkkopjiem – 1,3 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijā (ZM) gan norādīja, ka atbalsts piensaimniecības nozarei nav pietiekams. Tādēļ no valsts budžeta nesen piensaimnieku atbalstam izmaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro.
ZM iepriekš lēsa, ka Latvijas piensaimnieku zaudējumi sasnieguši 104 miljonus eiro. Daudzviet piena iepirkuma cena ir tiktāl samazinājusies, ka lauksaimniekiem vairs neatmaksājas nodarboties ar piensaimniecību. Latvijas lauksaimnieku zaudējumi Krievijas embargo dēļ var sasniegt aptuveni 230 miljonus eiro, norādīja ZM.
