No šā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 30.martam piena lopkopji no savām govīm drīkst izslaukt 781 tūkstoti tonnu piena – tāds ir Eiropas Komisijas noteiktais piena kvotu apjoms Latvijai. Svētciema pagasta Robežnieku saimniecei Ievai Alpai-Eizenbergai kūtī ir 90 piena devējas, un viņa paredz, ka atvēlētā kvota tiks pārsniegta jau septembrī.
„Pie manas kvotu izpildes 150 000 eiro nākamgad manai saimniecībai nav iespējams nomaksāt, tā ir viena trešdaļa no mana gada apgrozījuma,” stāsta Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga. „Līdz ar to esmu ierunājusi pārsimts tonnu kvotu iepirkt no tiem, kas neizpilda. Cerams, ka būs adekvāta cena. Un tad vēl ar barošanu – jo tauku procenti nopietni samazina šo kvotas izpildi, un tas ir tas, uz ko es ieteiktu citām saimniecībām koncentrēties.”
Taču jau tagad ir mazās saimniecības Latgales pusē, kuras piena kvotas pārsniegušas, un tagad pircējs piena ražotājam par pienu maksā 22 centus litrā, bet soda nauda ir 28 centi. Vai tiešām nāksies ganāmpulkus likvidēt? Eiropas Komisija uz vairākkārtējiem Latvijas lūgumiem kvotu palielināt, atbildējusi ar - nē.
Šis ir pēdējais kvotu gads, un visām dalībvalstīm spēles noteikumi ir vienādi - cik ir kvotu, tik ir,” norāda Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta speciāliste Gita Jansone. „Ir sešas dalībvalstis, kuras pārsniedz un regulāri maksā soda naudas, arī Polija ar šo gadu, un Latvija ir tuvu tam."
Pavisam droši, ka Latvijai nāksies maksāt soda naudu par pārpildītām piena kvotām. Iespējamā maksimālā summa varētu būt 24 miljoni eiro.
Lai kvotu pārpilde nebūtu tik liela, nozares speciālisti iesaka daļu piena nenodot pārstrādei, bet izbarot teļiem, vēl var piena apjomu samazināt, govīm dodot liesāku barību, lai pēdējo kvotas gadu varētu izturēt.
Var pieprasīt no kvotu rezerves papildus kvotu, bet tā rezerve pildās ļoti maz, jo šobrīd ir tiešie darījumi starp lauksaimniekiem – kvotas tiek nomātas, pārdotas. Pamatuzdevums ir katram lauksaimniekam domāt, ko darīt,” uzsver Jansone.
Nav noliedzams, ka lauksaimnieki ir sarūgtināti un dusmīgi. Laikā, kad pēc piena ir pieprasījums un pārstrādātāji pat nevar strādāt ar pilnu jaudu, lopkopjiem jādomā, kā izslaukumus mazināt.
Esmu runājusi ar lielajiem piensaimniekiem, un daudzi ir izteikušies, ka nemaksās soda naudas Eiropai, labāk lej pienu zemē,” stāsta Ieva Alpa-Eizenberga. „Jo, ja piena cena ir līdzvērtīga soda naudai, tad kāda jēga ir skaitīt Eiropai soda naudas? Tie nav līdzmaksājumi, tā ir maksāšana par to, ka tu esi strādājis.”
Piena ražošanas asociācijas vadītāja secinājusi, ka daudzi lauksaimnieki vēl nav sapratuši, ka kvotu izpilde un soda naudas var attiekties uz katru – vai tas ir 10 vai 1000 govju īpašnieks. Tāpēc pēdējais laiks būtu aprēķināt savas iespējas un nepieciešamības gadījumā lūgt padomu Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem.
