Latvijas lauku konsultāciju centra aprēķini liecina, ka šogad sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, piensaimniecību vidējais apgrozījums samazinājies par 31%, bet peļņa par 77%. Piena iepirkuma cena gan šoruden pakāpusies par kādu centu, tomēr tā joprojām īsti nesasniedz pat pašizmaksu.
Zemnieku saimniecības ''Berķi'' saimnieks Gundars Štelfs atzīst, ka tagad zemnieki dzīvo “gandrīz kā vecos labos laikos - no rokas mutē”.
“Skatos, kurš rēķins jānomaksā; lai attīstītos, pašreiz nav ne viena brīva centa,” saka Štelfs.
Vieglāk ir tajās saimniecībās, kam nav bankas kredītu, tomēr arī šeit var runāt tikai par izdzīvošanu.
Saimniecības ''Neļķes 92'' saimniece Līga Klauža stāsta, ka “šobrīd izejam uz saimniekošanu, nevis ražošanu, un tas ir risinājums”, bet to varēs vien tik ilgi, kamēr būs iekrājumi.
Atvieglojums piensaimniecībām būtu valsts atbalsts, tomēr zemkopības ministrs norāda, ka nākamā gada budžetā nekādas subsīdijas no valsts nav paredzētas un zemnieki var rēķināties tikai ar Eiropas paredzēto finansējumu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) piekrīt, ka ar to nepietiek, bet “ir jāsaprot arī ražotājiem, ka gadu, divus vai piecus, visu laiku šo procesu nevar saukt par krīzi”.
Konferencē ''Piena krīze nav krahs'' zemniekiem piedāvā meklēt citas iespējas, lai pārdzīvotu grūtos laikus, kā, piemēram, audzēt kartupeļus vai aicināt tūristus un uz saimniecību raudzīties kopumā.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka norāda, ka “tagad ir piena krīze, bet varbūt labi iet kas cits, varbūt vistas labi olas dēj vai mežs ir izaudzis un ir jācērt - par tām visām lietām ir jādomā”.
Daudzi zemnieki gan ir piesardzīgi, jo darbs ir produktīvāks, ja visi spēki veltīti vienai jomai, turklāt nereti piensaimniecībām nav lieku zemes platību. EK, vērtējot Krievijas embargo radītos zaudējumus, Latvijai atvēlēja 8,5 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka no Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem, 8,45 miljoniem eiro nākamajā gadā lielākā daļa – 7,15 miljoni eiro ir atvēlēti piensaimniekiem, savukārt cūkkopjiem – 1,3 miljoni eiro.
Piensaimniekus smagi skāra pagājušajā gadā ieviestās Krievijas sankcijas pret ES un citu valstu, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju, produkciju. Piensaimnieki vairākkārt norādījuši, ka piensaimniecība vairs nav rentabla un iepirkumu cena par litru nesedz pat pašizmaksu. Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro, iepriekš lēsa Zemkopības ministrijā.
Savukārt cūkkopībā vislielākās problēmas sagādāja Āfrikas cūku mēra ienākšana Latvijā, kā arī globālā tirgus tendences, samazinoties cūkgaļas cenai.
