Panorāma

Lietavas Baltinavā nošķīrušas 40 saimniecības

Panorāma

Daudz nepieskatītu bērnu

Sviesta ražošanai nepieciešams trekns piens

Piensaimnieki nav gatavi mainīt govju ģenētiku, lai iegūtu lielāku tauku procentu pienā

Latvijā govis selekcionētas tā, lai dotu pienu ar augstu olbaltumvielu saturu. Tauku satura daudzumu pienā uzskatīja par maznozīmīgu līdz brīdim, kad cēlās sviesta cenas. Tad nozares eksperti aizdomājās par iespējām mainīt govju ģenētiku, lai pienā paaugstinātos tauku saturs, kas nepieciešams sviesta ražošanai. Taču Latvijas piensaimnieki nav tam gatavi.

Pieprasījums pēc piena taukiem, no kā gatavo sviestu, pieaudzis visā pasaulē.  Sviesta cena Latvijā šobrīd ir sasniegusi maksimumu.

"10-20 gadus uzskatīja, ka piena tauki ir slikti, vajag izvēlēties augu eļļas, olīvu, rapšu... Ražošanā, ražojot cepumus, sviesta vietā sāka izmantot palmu eļļu. Pārtikas industrija pārgāja uz palmu eļļu. Pēdējā laikā jaunie atklājumi liecina, ka palmu eļļa nav laba un sviests ir labs nevis slikts," saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Sviestu ražo no piena taukiem, jeb saldā krējuma. Katrs pārstrādātājs cenšas izmantot tos tauku resursus, ko atved piegādātāji, bet iespējams, ka ar tiem nepietiek.

"Saldo krējumu mēs varam iepirkt gan Polijā, gan Lietuvā un Igaunijā, cena ir augsta un izdevīgāk pašiem ražot šo produktu. Bet tas ir pagaidām, pateicoties tirgus situācijai, kas agri vai vēlu mainīsies," skaidro Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Pieprasījums pēc sviesta, iespējams, tikai pieaugs. Bet vai mūsu piensaimnieki ir gatavi ģenētiski veidot jaunas govju šķirnes, kurām pienā būtu nevis 4% tauku, kā līdz šim, bet vismaz 7%? Jaunpils kooperatīva "Raibaļas” valdes loceklis Normunds Zelčāns atbild noliedzoši.

"Dabīgās piena sastāvdaļu attiecības jāsaglabā tādas, kādas tās ir, neskatoties ne uz kādām biržas svārstībām, jo jebkāda piespiedu iejaukšanās atsauksies uz dzīvnieka veselību," norāda LPPKS "Raibaļas” valdes loceklis Normunds Zelčāns.

Arī piena pārstrādātāji šobrīd izmaiņas govju ģenētikā uzskata par nevajadzīgām.

"To nevar izdarīt ātri. Ģenētiskas izmaiņas uz piena sastāvu varētu atsaukties pēc trim gadiem, un ir skaidrs, ka tik ilgam laikam paredzēt situāciju nav iespējams, tāpēc mēs kā piena pārstrādātāji uzskatām, ka nekādas izmaiņas ģenētiski nav nepieciešamas, lai vienā brīdī ražotu vairāk taukus vai olbaltumvielas, kas ir piena galvenās sastāvdaļas," uzsver Šolks.

Piena lopkopji atzīst, ka šobrīd viņu galvenais uzdevums kopējās Eiropas konkurences apstākļos ir samazināt pašizmaksu, tad arī izdosies nopelnīt.

''Šobrīd tirgus situācija veicina cenu pieaugumu, zemnieki jau tagad to sajūt, un cenu pieaugums turpināsies, vajadzētu šo brīdi izmantot, lai veidotu uzkrājumus, jo šīs svārstības varētu būt ļoti straujas," saka Normunds Zelčāns.

Latvijas piensaimnieki pēc krīzes veiksmīgi atkopušies un  apguvuši jaunus tirgus, kur pieprasīts ir ne tikai sviests, bet arī mūsu biezpiens un sieri. Tikai sviesta dēļ jaunus ganāmpulkus lauksaimnieki nav gatavi veidot. Latvijā sviesta cenu ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis, kas, piemēram, Francijā, Itālijā un Vācijā pārtikai ir krietni zemāks – tikai pieci procenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt