Kopējā summa problēmu risināšanai lauksaimniecībā ir 500 miljoni eiro. No kopējā tirgus krīzes finanšu apjoma Latvijai tiek piešķirti 8,5 miljoni eiro mērķēta atbalsta, kura sadalē dalībvalstij tiek dota maksimāla elastība.
Gūtmanis atzina, ka, rēķinot uz vienu lopu, Latvijai piešķirtā summa ir vislielākā, tomēr zemnieki nav apmierināti, jo šī nauda nesegs visus zaudējumus un Eiropas Komisija (EK) nav ņēmusi vērā, ka tieši Baltijas zemnieki visvairāk cietuši no Krievijas atbildes sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražotājiem.
Pēc dažādām aplēsēm Latvijas piensaimnieku zaudējumi ir no 44 līdz 60 miljoniem eiro. Ja piena iepirkuma cena tirgū nepieaugs, EK atbalsts ļaus pavilkt laiku, padzīvot vēl, samaksāt kādus parādus, bet tas neatrisina situāciju, sacīja Gūtmanis.
Piensaimnieki situāciju raksturo kā katastrofu, izmisumu, dziļu bedri un nezina, kā no tās tikt ārā.
Gūtmanis arī norādīja, ka, piemēram, Latgalē un Vidzemē tradicionālā lauksaimniecības nozare ir tieši piena lopkopība un, “ja mēs to likvidēsim, nezinu, ko cilvēki darīs laukos”, var pārdot zemi un apaudzēt ar mežu.
Jau ziņots, ka Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis aptuveni 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.
Savukārt cūkkopībā vislielākās problēmas sagādāja Āfrikas cūku mēra ienākšana Latvijā, kā arī globālā tirgus tendences, samazinoties cūkgaļas cenai.
Vērtējot Krievijas embrago ietekmi, piena cenas samazinājumu un cūkgaļas cenas samazinājumu, EK Latvijai atvēlēja 8,5 miljonus eiro. Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad ir pabeigtas administratīvās kontroles.
