Intervijā Latvijas Radio viņa stāstīja, ka, piemēram, nesen ar piensaimniecību pārstāja nodarboties kāds Vecumnieku pagasta zemnieks. Viņš klāstījis laikrakstam, ka par šādu soli nav bijis viegli izšķirties, taču, pārdodot piena lopus, likvidējis parādus, kādos bija iedzīvojies. Tiesa, saimniecība turpinās darbu, audzējot gaļas lopus.
Arī kāda cita saimniece piena lopkopību atzinusi par „hobiju”, tāpēc nolēmusi, ka saimniecība šajā sfērā vairs nestrādās. Vēl pērn piena lopkopība saimniecībā bija noturēta, taču šogad vairs nē. Tāpēc lopi pārdoti, un turpmāk viņa nodarbošoties ar gaļas lopkopību un rapša audzēšanu.
Vēl kāds saimnieks sacījis, ka turpinās cīnīties, tomēr arī viņš atzina, ka ir bijušas domas par darbības beigšanu. „Esam uz robežas. Turklāt ne tikai materiāli, bet arī fiziski un morāli,” teicis saimnieks. Ik dienu ir stress par nesaņemtajiem maksājumiem un vienlaikus paša parādiem citiem.
Zemnieki arī piebilst, ka situāciju sarežģī darbaspēka problēmas. Proti, laukos ir grūti atrast disciplinētus, labus un uzticamus strādniekus.
Vēstīts, ka piensaimniekus smagi ir skāris Krievijas noteiktais embargo piena produktiem no Eiropas Savienības. Krasi ir samazinājušās piena iepirkuma cenas.