Gierkenu saimniecības ganāmpulkā šobrīd ir 1000 govis. 500 lopiņu kopš pērnā gada nogales mitinās jaunajā fermā. Tās būvniecībā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro.
Fermā uzstādītas šobrīd modernākās tehnoloģijas, astoņi slaukšanas roboti un piena laboratorija. Līdz ar to samazinās nepieciešamība pēc cilvēka klātbūtnes. Ikdienas ritmu šeit nosaka lopiņi paši.
"Gotiņa dara to, ko viņa grib. Tikai kad viņa ir slinkāka, nav aizgājusi slaukties, kāds viņu piebiksta, ka viņa ir aizmirsusi izslaukties. Viņām ir lielāks miers, viņas jūtas laimīgākas. Jo laimīgāks dzīvnieks, jo vairāk pieniņa," stāsta saimnieks Mārtiņš Gierkens.
Kā atzīst zemnieku saimniecības "Kalējiņi 1" saimnieks Kaspars Putrālis, modernās tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi nenoliedzami ir arī piensaimniecības nākotne.
Saimnieks uzskata, ka šādi iespējams risināt arī darbaspēka problēmas laukos, apmācot cilvēkus, kas būtu saimniecībai lojāli. "Ja es gribu attīstīties, tad noteikti tikai uz tehnoloģijām, esošo darba spēju apmācot. Tā iet visā pasaulē, tas nav nekas jauns."
Tikmēr mazajām saimniecībās, kur lopiņu skaits nesniedzas simtos, atrast uzticamas darba rokas, kam uzticēt gotiņas, ir daudz grūtāk. Zemnieku saimniecības "Lejas Riepji" saimnieks atzīst, labāk cenšamies tikt galā pašu spēkiem.
"Mēs nevaram samaksāt lielu algu. No otras puses darba ņēmējs grib lielu algu un sociālās garantijas. Tam vēl nav atrasts kopsaucējs," norāda ZS "Lejas Riepji" samnieks Kristiāns Vasermans.
Piensaimnieki gan atzīst, šobrīd situācija piena nozare ir stabilizējusies un salīdzinājumā ar aizvadīto gadu piena iepirkuma cena ir ievērojami kāpusi. Tiesa gan, aizvien saglabājas neliels satraukums, vai nav gaidāms kārtējais satricinājums.
