Likumdevēji cer, ka ar šo noteikumu palīdzību Eiropai izdosies panākt būtisku progresu dzelzceļa tirgus attīstībā, padarot to līdzīgāku, piemēram, aviācijas tirgum.
Šobrīd, piemēram, lokomotīvju un vagonu ražotājiem, kā arī dzelzceļa operatoriem, jāpiesakās atļauju un drošības sertifikātu saņemšanai katrā dalībvalstī atsevišķi, kas ievērojami kavē Eiropas Savienības iecerētā mērķa – ievērojami liberālāka un dinamiskāka dzelzceļa pakalpojumu tirgus attīstību.
Turpmāk sertifikātus un atļaujas būs pilnvarota izsniegt ES Dzelzceļa aģentūra, tādējādi operatoriem un ražotājiem būs mazāks administratīvais slogs, kā arī uzlabosies drošību uz ES dzelzceļiem.
Eiropas politiķi cer, ka jaunie noteikumi palīdzēs Eiropā veidoties vienotam dzelzceļa pakalpojumu tirgum.
“Tas ir labi Eiropas Savienības dzelzceļu tīkla izveidei, jo kopumā noteikumi uzlabos dzelzceļa pozīcijas attiecībā pret aviopārvadājumiem vai ceļu satiksmi. Tie kopumā atstās arī pozitīvu ietekmi uz klimatu, un papildus tam, veicinās arī lielāku drošību dzelzceļa pārvadājumos, it īpaši patērētājiem. Un bez tam – paredzams, ka būs arī tieša ietekme uz biļešu cenu,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte no Zaļo partija Karima Delli.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvis Jakubs Adamovičs prognozē, ka reformas dzelzceļa nozarē varētu palīdzēt nozarei attīstīties līdzīgi, kā tas ir noticis aviācijas nozarē.
“Patērētājs, protams, ir šīs reformas centrā. Kāpēc? Tāpēc ka vēsturiski vilcienam ir jākursē tur, kur vēlas ceļot cilvēki, un nevis tur, kur kompānijai šķiet, ka tiem būtu jāceļo,” norādīja Adamovičs.
“Tāpēc mēs atveram jaunas tirgus, un to var salīdzināt ar reformām aviācijas nozarē. Atceramies, ka vēl pirms 30 gadiem, lidojumi Eiropā bija ļoti dārgi, reisu bija maz, un lielākā daļa reisu savienoja lielās pilsētas. Šodien situācija ir ļoti atšķirīga, un mēs vēlamies sasniegt ko līdzīgu dzelzceļa jomā,” skaidroja Adamovičs.
Tiesa, vienlaikus Eiropas Savienības institūcijas uzsver, ka liberalizācijas procesi dzelzceļa nozarē noteikti nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz dzelzceļa drošību un arī sociālajām garantijām dzelzceļa nozarē strādājošajiem.
“Vēsturiski dzelzceļa kompānijas vienmēr ir bijis valsts monopols, un kā monopols tās ir nodrošinājušas ļoti augstus drošības standartus un arī augstus sociālās drošības standartus dzelzceļa nozarē strādājošajiem. Virzoties uz tirgus modeli, kurā arī privātie uzņēmumi nodrošinās dzelzceļa pakalpojumus, ir ļoti svarīgi panākt, lai arī privātie uzņēmumi ievērotu šos augstos drošības standartus,” sacīja Jakubs Adamovičs.
Eiropas Parlamenta pieņemtie noteikumi ir pirmā daļa no ceturtās dzelzceļa reformas tiesību aktu paketes, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas dzelzceļa efektivitāti, veicināt investīcijas dzelzceļa nozarē, veicināt dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un palielināt dzelzceļa transporta izmantošanu. Deputāti atzīst, ka lielākas bažas tomēr ir saistītas ar dzelzceļa reformas nākamajiem posmiem, ar kuriem ir atļauts precīzāk noteikt dalībvalstu tiesības politiski regulēt dzelzceļa tirgu. Karima Delli pauž bažas, ka dalībvalstīm nākotnē tomēr varētu nāksies aizstāvēt lielākās kompānijas.
“Katra dalībvalsts aizstāvēs savus nacionālos standartus, un attiecīgi, katra valsts aizstāvēs arī savus monopolus,” pauda Karima Delli.
“Piemēram, Francijā tas būtu kompānijas SNCF aizstāvība uz mazāku kompāniju rēķina. Sekas tam būs labvēlīgāka situācija lielākajām kompānijām attiecība pret mazākām. Otrkārt – regulējuma politiskā sadaļa pieļaus plašas interpretācijas attiecībā uz to, kurš tirgus joprojām ir regulējums. Un trešā būtiskā problēma ir fakts, ka jaunajiem operatoriem nebūs pienākuma paturēt darbā šobrīd strādājošo dzelzceļa personālu, kas veicināt darbinieku atlaišanas viļņus,” skaidroja Karima Delli.
Jaunās sertifikācijas un atļauju izsniegšanas prasības jāievieš trīs gadu laikā pēc tam, kad šie noteikumi būs stājušies spēkā. ES dalībvalstis var pagarināt šo periodu par vienu gadu, iepriekš to pamatojot Eiropas Dzelzceļa aģentūrai un Eiropas Komisijai.
Piemēram, lokomotīves pārdošanas atļaujas saņemšanas procedūra var izmaksāt līdz pat 10% no lokomotīves vērtības, un līdz atļaujas saņemšanai var paiet līdz pat diviem gadiem.
