Vairāk nekā pusmiljards eiro paredzēts ar klimata krīzi saistītiem tēriņiem, papildu 302 miljoni eiro atvēlēti pētniecības projektiem, papildu 133 miljoni eiro paredzēti ieguldījumiem tīkla infrastruktūrā (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments).
Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti programmai “Erasmus+”, 28,3 miljoni eiro - jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (un solījums 2020. gadā, ja vajadzīgs, to papildināt ar vēl 50 miljoniem).
Kopīgais 2020. gada budžets ir 168,7 miljardi eiro maksājumu saistībās (+1,5% salīdzinājumā ar ar 2019. gadu) un 153,6 miljardi eiro reālajiem tēriņiem (+3,4% salīdzinājumā ar 2019. gadu).
Padome ar EP panākto vienošanos oficiāli apstiprināja 25. novembrī.
Parlaments budžetu galīgi pieņēma ar 543 balsīm ''par'', 136 ''pret'' un 23 deputātiem atturoties. Pēc tam EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli to parakstīja, tādējādi piešķirot likuma spēku.
EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtvelds uzsvēra, ka “šis ir spēcīgs, atbildīgs un nākotnē vērsts budžets. Tagad vajadzīga drosme turpināt doties šajā virzienā”.
Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem.
ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: dalībvalstu budžetus lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, bet ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta.
